1. KOMENTĀRU UZBŪVE. Komentāri ir organizēti pa pantu daļām: pēc katras panta daļas seko tās komentārs. Reizēm, ja nepieciešams plašāks teorētisks komentārs, kas iziet ārpus atsevišķas panta daļas vai pat panta satura, tas ir dots uzreiz zem panta nosaukuma vai pat zem nodaļas nosaukuma. Komentāri ir pieejami tikai tiem pantiem, kuru teksts ir uz zila fona un kur zem panta numura ir redzama paragrāfa zīme (§).

2. KOMENTĀRU NUMERĀCIJA. Komentāri ir numurēti tādējādi, lai pēc numura varētu redzēt, uz kuru likuma teksta daļu konkrētais komentārs attiecināms. Komentāra numurā pirmais cipars norāda uz panta numuru, otrais cipars -- uz panta daļas numuru, un trešais -- uz attiecīgā komentāra kārtas numuru zem attiecīgās panta daļas. Piemēram, komentārs nr. 3.2.1. nozīmē, ka tas ir 1.komentārs 3.panta 2.daļai. Nulle daļas vietā (piem., 12.0.1) norāda uz to, ka komentārs ir dots nevis panta daļai, bet gan zem panta vai nodaļas virsraksta. Juridiskā tehnika nepadara mūsu dzīvi vieglu.

3. LIKUMA GROZĪJUMI. Komentāros izmantotā juridiskā tehnika norādēm par likuma grozījumiem atšķiras no ierastās. Latvijā likumos pielietotās oficiālās juridiskās tehnikas ietvaros piezīmes par pantā izdarītajiem grozījumiem tiek dotas pēc visa panta teksta, neatkarīgi no tā, kurā panta daļā, punktā vai apakšpunktā grozījums izdarīts. Šāda tehnika apgrūtina praktisko darbu ar attiecīgajā pantā iekļautajām normām, jo nav uzreiz skaidrs, kāds tieši ir bijis grozījums un ir katrreiz jāpārbauda – konkrēti kura daļa, punkts vai apakšpunkts ir bijis grozīts un kad. Praktiskajā darbā tam bieži vien ir liela nozīme, jo vienmēr ir jāpārbauda, kura norma ir bijusi spēkā konkrētajā laikā. No tā atkarīga kolīziju normu piemērošana (piemēram, Civillikuma 3.p.). Tādēļ šeit likuma pamattekstā piezīmes, kuras norāda uz izdarītajiem grozījumiem, ir dotas nevis oficiāli pieņemtajā juridiskajā tehnikā (pēc visa panta), bet pēc katras atsevišķas normas.

4. VĒSTURISKĀS REDAKCIJAS. Komentāri ir lielā mērā orientēti uz profesionāliem lietotājiem, kuriem bieži vien ir svarīgi, kāda likuma redakcija bija noteiktā laikā pagātnē. Tāpēc šeit ievietotais likuma teksts satur gan pašreiz spēkā esošo, gan vēsturiskās redakcijas. Spēkā esošās redakcijas var atšķirt pēc lielākas un tumšākas drukas, savukārt vēsturiskās redakcijas ir attēlotas mazākā un gaišākā drukā. Katras normas spēkā esamības periods ir redzams no teksta. Ja aiz panta daļas nekas nav norādīts, attiecīgā norma ir spēkā no Komerclikuma pieņemšanas brīža, t.i. -- no 01.01.2002. Ja panta daļa ir grozīta, aiz jaunās daļas ar to pašu kārtas numuru ir attiecīga norāde (dd.mm.gggg redakcijā, spēkā no dd.mm.gggg).

5. MEKLĒŠANA. Visvienkāršāk ir meklēt interesējošo jautājumu pēc likuma struktūras (pēc daļu, sadaļu nodaļu nosaukumiem, un visbeidzot – pēc pantu nosaukumiem). E-Komentāru lietotājs var izmantot mājas lapas meklēšanas funkciju, ierakstot attiecīgu vārdu vai frāzi meklēšanas lodziņā. Meklēti tiek arī nepilni ievadītie vārdi, piemēram, ievadot meklēšanā „personālsab”, meklētājs atlasīs visus vārda „personālsabiedrība” lietojumus visos locījumos vienskaitlī un daudzskaitlī. Meklēšanas funkcija šobrīd ir uzlabošanas stadijā.

6. PROFESIONĀLA PALĪDZĪBA. Komentāri neaizstāj profesionālu, konkrētam gadījumam pielāgotu juridisko palīdzību. Bieži vien atbildes meklēšana vienā pantā nebūs pietiekama, jo likums veido vienotu sistēmu, kurā nespeciālistam var būt grūti orientēties. Katra likuma norma parasti ir sasaistīta ar citām gan tā paša likuma, gan arī citu likumu normām, kuru neņemšana vērā var novest pie negatīvām sekām. Tādēļ daudzviet komentāru tekstā ir lietotas norādes uz citām svarīgākajām normām, kuras ir būtiskas komentējamās normas kontekstā. Piemēram, lasītājs ir atradis 39.pantu un izlasījis, ka prokūra izbeidzas divos gadījumos – kad komersants atsauc prokūru un kad prokūrists nomirst. Taču jāņem vērā virkne citu noteikumu (pilnvarojuma atsaukšanas vispārīgie noteikumi, prokūras atsaukšanas reģistrācija un tās sekas, utt.), kuri izriet no Komerclikuma 3.pantā noteiktās komerctiesību vietas Latvijas tiesību sistēmā. Tādēļ aplūkojamā piemērā komentāru tekstā ir dotas norādes uz daudzām citām normām (Komerclikuma 12.p. un 38.p., Civillikuma 2312.p., 2315.p., 1862.p., utt.), kurām ir būtiska nozīme, lai pareizi un pilnīgi izprastu 39.pantu. Tāpēc svarīgos jautājumos vienmēr vēlams konsultēties ar profesionālu juristu.

7. ATSAUCES UZ LIKUMIEM. Komentāros dotas atsauces ne tikai uz Civillikumu, bet arī uz daudziem citiem likumiem. Ja komentāru tekstā ir dota atsauce uz likuma pantu, nenorādot likuma nosaukumu (piem., „sk. 34.p.1.d.”), tad runa ir par šā paša likuma, proti, Komerclikuma 34.panta 1.daļu. Atsauces uz citu likumu pantiem ir papildinātas ar attiecīgā likuma saīsinātu vai pilnu nosaukumu (piemēram, “CL 2312.p.”, nozīmē „Civillikuma 2312.pants”).

8. LIKUMU NOSAUKUMU SAĪSINĀJUMI. Izmantoto likumu nosaukumi pārsvarā doti saīsinājumos. Lai lietotājam saīsinājumus būtu vieglāk saprast un arī iegaumēt, tie ir veidoti pēc vienas sistēmas. Pamatprincipi ir šādi: saīsinātie nosaukumi tiek veidoti ar lielajiem burtiem pēc likuma nosaukumā ietverto vārdu pirmajiem burtiem, piemēram, DL – Darba Likums, FITL- Finanšu Instrumentu Tirgus Likums utt. Ja kāds no likuma nosaukumā ietvertajiem vārdiem ir saliktenis, tad saīsinājumā ir ietverti arī visu salikteņa daļu pirmie burti, turklāt salikteņa nākamo daļu burti ir mazie, piem., KķL – Komercķīlu Likums, MuNL – Mikrouzņēmumu Nodokļu Likums utt. Saīsinājumiem, kuros sākuma burts ir līdzskanis, kuram seko cits līdzskanis, atbilstoši latviešu valodas normām, saīsinājumā tiek lietoti abi līdzskaņi, piemēram, APrL – Administratīvā Procesa Likums, Krl – Krimināllikums, CprL – Civilprocesa Likums, GrvL - Grāmatvedības Likums.

9. PAPILDUS LITERATŪRA. Sadaļas sākumā reizēm sniegts īss literatūras saraksts par attiecīgo tēmu. Šajā literatūrā interesenti var atrast papildus informāciju par attiecīgajā sadaļā ietvertajiem komerctiesību jautājumiem.