(1) Ja sabiedrības biedrs, kārtojot sabiedrības lietas, uz sava rēķina sedz nepieciešamos izdevumus vai cieš zaudējumus, kas tieši izriet no sabiedrības lietvedības vai ar to saistītā riska, sabiedrībai ir pienākums atlīdzināt viņam šos izdevumus un zaudējumus.

(2) Atlīdzinot izdevumus un zaudējumus, sabiedrībai ir pienākums maksāt arī likumiskos procentus, kuri aprēķināmi no šā panta pirmajā daļā minēto izdevumu un zaudējumu rašanās brīža.

(1) Ja sabiedrības biedrs noteiktā laikā nav iemaksājis savu naudas ieguldījumu vai iekasēto naudu noteiktā laikā nav nodevis sabiedrības kasē, vai arī patvaļīgi paņēmis naudu no sabiedrības kases, viņam ir pienākums maksāt likumiskos procentus no dienas, kad bija jāiemaksā ieguldījums vai jānodod nauda vai arī kad nauda tika patvaļīgi paņemta.

(2) Procentu samaksa neatbrīvo sabiedrības biedru no pienākuma atlīdzināt zaudējumus.

(1) Sabiedrības biedrs bez pārējo biedru piekrišanas nedrīkst slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības nozarē vai būt personiski atbildīgs biedrs citā personālsabiedrībā, kura veic tādu pašu komercdarbību.

(2) Piekrišana šā panta pirmajā daļā minētajai dalībai citā personālsabiedrībā uzskatāma par dotu, ja, dibinot sabiedrību, pārējiem biedriem ir bijusi zināma šāda dalība citā personālsabiedrībā un viņi pret to nav noteikti iebilduši.

(3) Ja sabiedrības biedrs pārkāpj šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrībai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību vai attiecīgo darījumu atzīšanu par tādiem, kas noslēgti sabiedrības vārdā, un gūtā ienākuma vai prasījuma tiesību uz to nodošanu sabiedrībai. Par šādas prasības celšanu lemj pārējie sabiedrības biedri.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie prasījumi noilgst triju mēnešu laikā no dienas, kad pārējie sabiedrības biedri ir uzzinājuši par konkurences aizlieguma pārkāpumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(1) Visiem sabiedrības biedriem ir tiesības un pienākums piedalīties sabiedrības lietvedībā.

(2) Ja saskaņā ar sabiedrības līgumu lietvedība ir uzticēta vienam sabiedrības biedram vai vairākiem sabiedrības biedriem (lietvežiem), pārējie biedri sabiedrības lietvedībā nepiedalās.

(3) Ja sabiedrības lietvedība uzticēta visiem vai vairākiem biedriem, katram no viņiem ir tiesības rīkoties vienpersoniski. Vienpersoniska rīcība nav pieļaujama, ja cits lietvedis pret to iebilst.

(4) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka biedri, kuriem uzticēta sabiedrības lietvedība, drīkst rīkoties tikai kopīgi, katram darījumam nepieciešama visu lietvežu piekrišana, ja vien nepastāv nokavējuma risks.

(1) Sabiedrības lietvedības pilnvarojuma apjoms ietver jebkuru rīcību, kas saistīta ar sabiedrības parasti veikto komercdarbību.

(2) Rīcībai, kura pārsniedz sabiedrības parasti veikto komercdarbību, nepieciešama visu sabiedrības biedru piekrišana.

(3) Prokūru var izdot tikai ar visu sabiedrības lietvežu piekrišanu, ja vien nepastāv nokavējuma risks. Prokūru var atsaukt jebkurš sabiedrības lietvedis.

(1) Sabiedrības biedram lietvedības pilnvarojumu, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu veikšanā, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības lietvedību.

(1) Katrs sabiedrības biedrs jebkurā laikā var pārliecināties par sabiedrības lietu gaitu, ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī izgatavot sev pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli, bilanci un gada pārskatu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā.

(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu sabiedrības lietvežu piekrišana.
(1) Lēmuma pieņemšanai nepieciešama visu to sabiedrības biedru piekrišana, kuriem ir tiesības attiecīgo lēmumu pieņemt. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(2) Ja sabiedrības līgums noteic, ka lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, tad šaubu gadījumā vairākumu nosaka pēc sabiedrības biedru skaita.

(1) Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek noteikti katra pārskata gada beigās, pamatojoties uz sabiedrības gada pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri.

(2) Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Katram sabiedrības biedram aprēķināto peļņas daļu pievieno viņa ieguldījuma (kapitāla) daļai, turpretī zaudējumu gadījumā viņa ieguldījuma (kapitāla) daļu samazina par aprēķināto zaudējumu daļu.

(3) Ja sabiedrības biedrs līdz peļņas sadalei nav iemaksājis savu ieguldījumu, ko viņam vajadzēja iemaksāt saskaņā ar sabiedrības līgumu, tas tiek ieturēts no biedram pienākošās peļņas daļas.
(3) Ja sabiedrības biedrs līdz peļņas sadalei nav iemaksājis savu ieguldījumu, ko viņam vajadzēja iemaksāt saskaņā ar sabiedrības līgumu, tas kopā ar procentiem tiek ieturēts no biedram pienākošās peļņas daļas. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(4) Sabiedrības biedrs var prasīt savas peļņas daļas izmaksu, ja tas nekaitē sabiedrībai un viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa nav samazinājusies.

(1) Sabiedrība ir pastāvoša attiecībā uz trešajām personām ar brīdi, kad tā ierakstīta komercreģistrā.

(2) Ja sabiedrība noslēgusi savus darījumus jau pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar darījumu noslēgšanas brīdi.

(3) Vienošanās par to, ka sabiedrība uzskatāma par pastāvošu ar vēlāku brīdi, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(1) Sabiedrība, izmantojot savu firmu, var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

(2) Piedziņu uz sabiedrības mantu var vērst tikai pēc tiesas nolēmuma lietā, kurā atbildētāja ir sabiedrība.

(1) Katram sabiedrības biedram ir tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām, ja vien ar sabiedrības līgumu viņš nav izslēgts no pārstāvības.

(2) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka visi vai vairāki sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi (koppārstāvība). Šie biedri no sava vidus var pilnvarot vienu biedru vai vairākus biedrus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Trešās personas griba uzskatāma par izteiktu attiecībā uz sabiedrību, ja tā izteikta vismaz vienam tās biedram, kas ir tiesīgs pārstāvēt sabiedrību.

(3) Sabiedrības līgumā var noteikt, ka sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi ar prokūristu. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojams šā panta otrās daļas otrais un trešais teikums. (izslēgts ar 22.04.2004 likumu, spēkā no 21.05.2004)

(4) Sabiedrības biedra izslēgšana no pārstāvības, koppārstāvības noteikšana saskaņā ar šā panta otrās un trešās daļas noteikumiem, kā arī jebkuras izmaiņas sabiedrības biedra pārstāvības pilnvarojumā piesakāmas ierakstīšanai komercreģistrā. Šos pieteikumus ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(1) Sabiedrības biedru pārstāvība attiecas uz visiem darījumiem un citām tiesiskām darbībām, ieskaitot nekustamu īpašumu atsavināšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, kā arī prokūras izdošanu un atsaukšanu.

(2) Pārstāvības apjoma ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(3) Šā panta otrās daļas noteikums it īpaši attiecas uz tādiem pārstāvības apjoma ierobežojumiem, atbilstoši kuriem pārstāvība veicama:

1) attiecībā uz noteiktiem darījumiem vai noteikta veida darījumiem;
2) pastāvot zināmiem apstākļiem;
3) uz noteiktu laiku vai noteiktā apvidū.

(4) Koppārstāvība, ja tā ierakstīta komercreģistrā, nav uzskatāma par pārstāvības apjoma ierobežojumu.

(5) Pārstāvības apjoma ierobežojums attiecībā uz vienu no vairākām sabiedrības uzņēmuma filiālēm (filiāles pārstāvība) ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja šīm filiālēm ir atšķirīga komercreģistrā ierakstīta firma.

(1) Sabiedrības biedra pārstāvību, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu it īpaši uzskatāms rupjš pārkāpums pienākumu izpildē, kā arī nespēja pienācīgi veikt sabiedrības pārstāvību.

(1) Sabiedrības biedri par sabiedrības saistībām atbild kā kopparādnieki personiski ar visu savu mantu.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(1) Ja pret sabiedrības biedru celta prasība par sabiedrības saistību izpildi, viņam ir tiesības celt ar viņa personu nesaistītas ierunas tikai tādā apmērā, kādā tās varētu celt sabiedrība.

(2) Sabiedrības biedrs var atteikties apmierināt kreditora prasījumu, kamēr:

1) sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt darījumu, kas ir sabiedrības saistības pamatā;
2) kreditors var apmierināt savu prasījumu ar ieskaitu attiecībā uz izpildāmu sabiedrības prasījumu.

(3) Pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu lietā, kurā atbildētāja ir tikai sabiedrība, nedrīkst vērst piedziņu uz sabiedrības biedra mantu.

(1) Sabiedrības biedrs, kas iestājas jau pastāvošā sabiedrībā, atbild līdz ar pārējiem sabiedrības biedriem atbilstoši šā likuma 94. un 95.panta noteikumiem arī par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās sabiedrībā.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(1) Sabiedrība izbeidzas:

1) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta;
2) ar sabiedrības biedru lēmumu;
3) uzsākot bankrota procedūru;
4) ar tiesas nolēmumu.

(2) Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedra izstāšanās pamats ir:

1) sabiedrības biedra nāve;
2) sabiedrības biedra atzīšana par maksātnespējīgu;
3) sabiedrības biedra uzteikums;
4) sabiedrības biedra izslēgšana;
5) citi sabiedrības līgumā minētie pamati.

(1) Uz noteiktu laiku nodibinātu sabiedrību pirms noteiktā laika izbeigšanās, kā arī uz nenoteiktu laiku nodibinātu sabiedrību, pamatojoties uz viena sabiedrības biedra attiecīgu prasību, var izbeigt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Svarīgs iemesls it īpaši ir tad, ja cits sabiedrības biedrs ar ļaunu nolūku vai pieļaujot rupju neuzmanību pārkāpj viņam ar sabiedrības līgumu uzliktus būtiskus pienākumus vai šādu pienākumu izpilde kļūst neiespējama.

(3) Vienošanās, kas atceļ vai ierobežo tiesības prasīt sabiedrības izbeigšanu, nav spēkā.

(1) Ja sabiedrība nodibināta uz nenoteiktu laiku, sabiedrības biedram ir tiesības izstāties no sabiedrības, uzsakot sabiedrības līgumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms pārskata gada beigām.

(2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izstājušos biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētā pārskata gada beigās.

Par sabiedrību, kas nodibināta uz nenoteiktu laiku, šā likuma 98. un 99.panta izpratnē uzskatāma arī tāda sabiedrība, kas:

1) nodibināta uz laiku līdz kāda sabiedrības biedra mūža beigām;
2) izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta, klusējot tiek turpināta.

Ja sabiedrības biedra kreditoram sešu mēnešu laikā neizdodas apmierināt savu prasījumu, vēršot piedziņu uz sabiedrības biedra mantu, viņam ir tiesības celt tiesā prasību par sabiedrības biedra izslēgšanu no sabiedrības un kreditora prasījuma apmierināšanu no tās summas, kas būtu izmaksājama sabiedrības biedram, ja prasības celšanas brīdī sabiedrība tiktu izbeigta.

(1) Gadījumos, kad sabiedrības biedriem atbilstoši šā likuma 98.panta noteikumiem ir radušās tiesības celt prasību par sabiedrības izbeigšanu, viņi tā vietā var prasīt vainīgā biedra izslēgšanu no sabiedrības.

(2) Galīgajā norēķinā starp sabiedrību un izslēgto biedru ņemams vērā sabiedrības mantas stāvoklis šā panta pirmajā daļā minētās prasības celšanas brīdī.

Ja sabiedrībā ir divi biedri un viens no tiem izstājas saskaņā ar šā likuma 99., 101. un 102.panta noteikumiem, sabiedrība izbeidzas bez likvidācijas un sabiedrības uzņēmums pāriet otram sabiedrības biedram, kuram ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, attiecīgi piesakot sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

(1) Sabiedrības biedra nāves gadījumā viņa mantiniekam ir tiesības kļūt par sabiedrības biedru, ja tas noteikts sabiedrības līgumā vai ja tam piekrīt visi sabiedrības biedri.

(2) Ja sabiedrības līgumā noteikts, ka par sabiedrības biedru var kļūt tikai viens no mantiniekiem, bet šī persona vai tās izraudzīšanas veids nav noteikts, sabiedrības biedrs šo personu var iecelt ar testamentu.

(3) Ja ar pārējo sabiedrības biedru piekrišanu mantiniekam vai mantiniekiem tiek piešķirts komandīta statuss, uzskatāms, ka sabiedrība ir pārveidota par komandītsabiedrību, to piesakot ierakstīšanai komercreģistrā. Mantinieks iegūst tiesības uz tādu peļņas daļu, kāda bija mirušajam sabiedrības biedram. Sabiedrības līgumā var noteikt mantiniekam pienākošās peļņas daļas samazināšanu, ja mirušā sabiedrības biedra peļņas daļa atbilstoši sabiedrības līgumam bija palielināta, ņemot vērā viņa darbību vai paaugstinātu atbildību.

(4) Ja mantinieks nevēlas vai nevar kļūt par sabiedrības biedru vai arī tam nepiekrīt pārējie sabiedrības biedri, mantiniekam atbilstoši savai daļai mantojumā ir tiesības saņemt to, kas pienāktos mirušajam sabiedrības biedram (mantojuma atstājējam) pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta mantojuma atklāšanās brīdī.

(5) Mantinieks var iesniegt sabiedrībai pieteikumu par iestāšanos sabiedrībā triju mēnešu laikā pēc mantojuma atklāšanās.

(6) Gadījumā, kad mantinieks, kurš iestājies sabiedrībā, izstājas vai sabiedrība izbeidzas, vai arī gadījumā, kad viņam piešķirts komandīta statuss šā panta piektajā daļā noteiktajā termiņā, mantinieks vispārējā kārtībā atbild par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa izstāšanās, sabiedrības izbeigšanās vai komandīta statusa piešķiršanas viņam.

(2) Ja sabiedrība izbeidzas ar bankrota procedūras uzsākšanu, sabiedrības izbeigšanās ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(3) Pieteikumam par sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanu komercreģistrā attiecīgi piemērojami šā panta pirmās daļas noteikumi. Sabiedrības biedra izslēgšana no sabiedrības ierakstāma komercreģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

(4) Ja sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanās pamats ir sabiedrības biedra nāve, pieteikumu sabiedrības izbeigšanās vai sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīšanai komercreģistrā ir pienākums parakstīt pārējiem sabiedrības biedriem.

Pēc sabiedrības izbeigšanās notiek sabiedrības likvidācija, izņemot gadījumu, kad sabiedrības līgumā noteikts citāds galīgās norēķināšanās veids vai arī sabiedrība atzīta par maksātnespējīgu.

(1) Likvidatori piesakāmi ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem. Tāpat ierakstīšanai komercreģistrā piesakāmas jebkuras izmaiņas likvidatoru sastāvā vai viņu pārstāvības apjomā.
(1) Likvidatori piesakāmi ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem. Tāpat ierakstīšanai komercreģistrā piesakāmas jebkuras izmaiņas likvidatoru sastāvā vai viņu pārstāvības apjomā. Pieteikumam pievieno katra likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Piekrišanā likvidators norāda tās sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru, par kuras likvidatoru viņš piekrīt kļūt. (02.05.2013 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2013)

(2) Sabiedrības biedra nāves gadījumā šā panta pirmajā daļā minētos pieteikumus paraksta pārējie sabiedrības biedri.

(3) Komercreģistra iestādei iesniedzami notariāli apliecināti sabiedrības likvidatoru parakstu paraugi.
(3) Komercreģistra iestādei iesniedzami notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersonas apliecināti sabiedrības likvidatoru parakstu paraugi. (16.03.2006 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2006 – skat. Pārejas noteikumu 6.pkt.; izslēgts ar 15.04.2010 likumu, spēkā no 01.05.2010)

(4) Komercreģistra iestādei iesniedzama ar drošu elektronisko parakstu parakstīta vai arī notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersonas apliecināta sabiedrības likvidatoru rakstveida piekrišana būt par sabiedrības likvidatoriem. Rakstveida piekrišanā likvidatori norāda tās sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru, par kuras likvidatoriem viņi piekrīt kļūt. (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010; izslēgts ar 02.05.2013. likumu, spēkā no 01.07.2013)

(1) Ja likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības veikt ar likvidāciju saistītās darbības tikai kopīgi, ja nav noteikts, ka likvidatori var šīs darbības veikt atsevišķi. Šāds noteikums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā.

(2) Likvidatori no sava vidus var pilnvarot vienu vai vairākus likvidatorus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Trešās personas griba uzskatāma par izteiktu attiecībā uz sabiedrību, ja tā izteikta vismaz vienam likvidatoram.

Likvidatora pilnvaru ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

Likvidatoriem ir pienākums pakļauties tiem norādījumiem, kurus attiecībā uz sabiedrības lietvedību vienbalsīgi pieņēmuši sabiedrības biedri.

Likvidatori parakstās, sabiedrības firmai pievienojot savu parakstu un norādi par sabiedrības likvidāciju.

(1) Pēc parādu nokārtošanas atlikušo sabiedrības mantu likvidatori sadala starp sabiedrības biedriem atbilstoši sabiedrības slēguma bilancē noteiktajām viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām.

(2) Nauda, kas nav nepieciešama likvidācijas gaitā, tiek sadalīta starp sabiedrības biedriem nosacīti. Nepieciešamie līdzekļi to saistību segšanai, kuru izpildes termiņš vai nosacījums nav iestājies, un strīdīgu saistību segšanai, kā arī to summu nodrošināšanai, kuras pienākas sabiedrības biedriem pie galīgās norēķināšanās, ir aizturami.

(3) Ja par sabiedrības mantas sadali starp sabiedrības biedriem rodas strīds, likvidatoriem ir pienākums atlikt sadali līdz strīda izšķiršanai.

Ja sabiedrības biedri vienojušies par citādu galīgās norēķināšanās veidu, attiecībā uz trešajām personām, ciktāl pastāv vēl nesadalīta sabiedrības manta, attiecīgi piemērojami šīs nodaļas noteikumi.

Līdz likvidācijas pabeigšanai līdzšinējo sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām un sabiedrības attiecībām ar trešajām personām piemērojami šīs sadaļas otrās un trešās nodaļas noteikumi, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts vai no likvidācijas mērķa neizriet citādi.

(1) Pēc likvidācijas pabeigšanas visiem sabiedrības likvidatoriem ir pienākums pieteikt sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

(2) Sabiedrības grāmatvedības un citus dokumentus nodod glabāšanā vienam no sabiedrības biedriem vai trešajai personai.
(2) Sabiedrības grāmatvedības un citus dokumentus nodod glabāšanā Latvijā vienam no sabiedrības biedriem, trešajai personai vai valsts arhīvam. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(2) Sabiedrības dokumentus nodod glabāšanā vienam no sabiedrības biedriem vai trešajai personai Latvijā, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu to glabāšanas vietu. Sabiedrības arhīviski vērtīgos dokumentus, ievērojot Arhīvu likuma noteikumus, nodod glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam. (29.11.2012 likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(1) No sabiedrības saistībām izrietošie prasījumi pret sabiedrības biedru noilgst triju gadu laikā pēc sabiedrības izbeigšanās, ja prasījums pret sabiedrību nav pakļauts īsākam noilguma termiņam.

(2) Noilguma termiņš sākas ar to dienu, kad sabiedrības izbeigšanās ierakstīta komercreģistrā.

(3) Ja sabiedrības saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc sabiedrības izbeigšanās ierakstīšanas komercreģistrā, kreditora prasījuma noilguma termiņš sākas ar saistību izpildes termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.

(4) Noilguma pārtraukums attiecībā uz izbeigušos sabiedrību ir spēkā arī attiecībā uz sabiedrības biedriem, kuri tajā piedalījās izbeigšanās brīdī.

Ja sabiedrības biedrs izstājas no sabiedrības, viņš atbild tikai par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa izstāšanās un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies pirms viņa izstāšanās vai piecu gadu laikā pēc izstāšanās, skaitot no dienas, kad sabiedrības biedra izstāšanās ierakstīta komercreģistrā.

(1) Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība), kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.

(2) Komandītsabiedrībai piemērojami šā likuma noteikumi par pilnsabiedrību, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā papildus šā likuma 78.panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda katra komandīta:

1) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

1) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)

1) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; (16.06.2011 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2011)

2) ieguldījuma summu un komandītu ieguldījumu kopsummu.

Ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi, sabiedrības biedru savstarpējām attiecībām piemērojami šā likuma 121. — 125.panta noteikumi.

(1) Komandītiem nav tiesību piedalīties sabiedrības lietvedībā.

(2) Komandītiem nav tiesību iebilst pret komplementāra rīcību, izņemot gadījumu, kad šī rīcība pārsniedz sabiedrības parasti veiktās komercdarbības ietvarus.

Attiecībā uz komandītu nav piemērojami šā likuma 82.panta noteikumi, izņemot gadījumu, kad ar sabiedrības līgumu viņam piešķirtas tiesības veikt sabiedrības lietvedību vai arī viņam ir citāda būtiska ietekme uz sabiedrības lietvedību.

(1) Komandītam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli un pārbaudīt tā pareizību, ieskatoties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos.

(2) Pamatojoties uz komandīta attiecīgu prasību, tiesa var izprasīt no sabiedrības rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli (bilances un gada pārskata norakstu), kā arī sabiedrības grāmatvedības un citu dokumentu uzrādīšanu, ja tam ir svarīgs iemesls.

(1) Attiecībā uz komandītiem piemērojami šā likuma 88.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi.

(2) Sabiedrības peļņas daļa, kas pienākas komandītam, tiek pieskaitīta viņa kapitāla daļai, līdz tā sasniedz noteiktā ieguldījuma summu.

(3) Komandīts piedalās zaudējumos tikai savas kapitāla daļas un sava vēl neveiktā ieguldījuma apmērā.

(1) Komandīts var prasīt viņam pienākošās peļņas daļas izmaksu, izņemot gadījumu, kad viņa kapitāla daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī samazinātos viņam pienākošās peļņas daļas izmaksas rezultātā.

(2) Komandītam nav pienākuma atdot viņam izmaksāto peļņas daļu sakarā ar turpmākajiem sabiedrības zaudējumiem.

Komandītam nav tiesību pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām.

Komandīts sabiedrības kreditoriem atbild sava ieguldījuma apmērā līdz ieguldījuma izdarīšanai. Šāda atbildība ir izslēgta, tiklīdz ieguldījums ir veikts.

(1) Pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā komandīta atbildības apjoms attiecībā uz sabiedrības kreditoriem nosakāms atbilstoši komercreģistrā ierakstītajai viņa ieguldījuma summai.

(2) Sabiedrības biedru vienošanās, saskaņā ar kuru komandīts tiek atbrīvots no ieguldījuma izdarīšanas vai ieguldījuma izdarīšana tiek atlikta, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem.

(3) Ciktāl komandīta ieguldījums ir viņam atmaksāts, tas attiecībā uz sabiedrības kreditoriem uzskatāms par neizdarītu. Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja komandītam tiek izmaksāta peļņas daļa laikā, kad viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā pret izdarītā ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējuma rezultātā vai arī ciktāl viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā pret noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies peļņas daļas izmaksas rezultātā.

(1) Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas komandīts, viņš atbilstoši šā likuma 127. un 128.panta noteikumiem atbild par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

Komandīta ieguldījuma samazinājums, kamēr tas nav ierakstīts komercreģistrā, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem. Komandīta ieguldījuma samazinājums neattiecas uz kreditoru, kura prasījums radies pirms ieguldījuma samazinājuma ierakstīšanas komercreģistrā.

Ieguldījuma palielinājums vai samazinājums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

(1) Ja sabiedrība ir uzsākusi savus darījumus pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, katrs komandīts, kurš piekritis darījumu uzsākšanai, atbild kā komplementārs par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, izņemot gadījumu, kad kreditoram bija zināma viņa kā komandīta dalība sabiedrībā.

(2) Ja komandīts iestājas pastāvošā personālsabiedrībā, šā panta pirmās daļas noteikumi attiecīgi piemērojami tām sabiedrības saistībām, kuras radušās laikā starp viņa iestāšanos un viņa kā komandīta ierakstīšanu komercreģistrā.

Komandīta nāves gadījumā dalību sabiedrībā turpina viņa mantinieki, ja sabiedrības līgumā nav noteikts citādi.

(1) Obligāto rezervi veido ikgadēji atskaitījumi no tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu samaksas).

(2) Obligātā rezerve nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla.

(3) Obligātajā rezervē jāieskaita ne mazāk par pieciem procentiem no pārskata gada tīrās peļņas. Kad sasniegts noteiktais obligātās rezerves lielums, atskaitījumus izbeidz.

(4) Atsevišķiem komercdarbības veidiem likumos var būt noteikts lielāks obligātās rezerves apjoms un citāda tās veidošanas kārtība.

Obligāto rezervi var izlietot tikai sabiedrības zaudējumu segšanai un tikai ar dalībnieku lēmumu.

(1) Akciju sabiedrības (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 000 latu.
(1) Akciju sabiedrības (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 35 000 euro. (19.09.2013 likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2014)

(2) Statūtos noteiktais pamatkapitāls, dibinot sabiedrību, apmaksājams pilnībā ne vēlāk kā gada laikā no dibināšanas līguma parakstīšanas dienas.

(1) Akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā — likvidācijas kvotu.

(2) Akcija nav dalāma.

(3) Tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar publiskajā apgrozībā esošajām akcijām, regulē šis likums, ciktāl likumā par vērtspapīriem nav noteikts citādi.
(3) Tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar publiskajā apgrozībā esošajām akcijām, regulē šis likums, ciktāl Finanšu instrumentu tirgus likumā nav noteikts citādi. (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

(1) Akcijās var nostiprināt dažādas tiesības uz:

1) dividendes saņemšanu;
2) likvidācijas kvotas saņemšanu;
3) balsstiesībām akcionāru sapulcē.

(2) Akcijas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas akcijas. Ja sabiedrībai ir vairāku kategoriju akcijas, katrai akciju kategorijai jāpiešķir atšķirīgs apzīmējums.

(1) Akcija var būt vārda akcija vai uzrādītāja akcija.

(2) No vārda akcijas izrietošās tiesības ir personai, kura kā akcionārs ierakstīta akcionāru reģistrā.

(3) No uzrādītāja akcijas izrietošās tiesības ir personai, kurai pieder šī akcija.
(3) No uzrādītāja akcijas izrietošās tiesības ir personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcija ir iegrāmatota saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem. (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

(4) Akcionārs var prasīt sabiedrībai, lai tā konvertē viņam piederošās uzrādītāja akcijas par vārda akcijām un otrādi, ja statūtos paredzēta konversija.

(1) Akcijas var būt papīra formā vai dematerializētas.
(1) Vārda akcijas var būt papīra formā vai dematerializētas. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(1) Akcijas var būt papīra formā vai dematerializētas. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)
(1) Vārda akcijas var būt papīra formā vai dematerializētas. (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

(2) Uzrādītāja akcijas var būt tikai dematerializētas. (izslēgts ar 22.04.2004 likumu, spēkā no 21.05.2004)
(2) Uzrādītāja akcijas var būt tikai dematerializētas. (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

(1) Priekšrocību akcija dod akcionāram īpašas tiesības attiecībā uz dividendes, likvidācijas kvotas, kā arī dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu.

(2) Sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja šāds akciju veids paredzēts tās statūtos.
(2) Sabiedrība var izlaist priekšrocību akcijas, ja šāda akciju kategorija paredzēta tās statūtos. (16.03.2006 likuma redakcijā, spēkā no 10.04.2006)

(3) Priekšrocību akciju nominālvērtību kopsumma sabiedrības pirmajos divos darbības gados nedrīkst pārsniegt 25 procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Pēc divu darbības gadu pārskatu apstiprināšanas priekšrocību akciju nominālvērtību kopsummu drīkst palielināt līdz 100 procentiem no pārējo akciju nominālvērtību kopsummas. (izslēgts ar 22.04.2004 likumu, spēkā no 21.05.2004)

(1) Akciju nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka latos.
(1) Akciju nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos un izsaka euro. (19.09.2013 likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2014)

(2) Akcijas nominālvērtību izsaka veselos latos, un tai jādalās ar sabiedrības akciju mazāko nominālvērtību bez atlikuma.
(2) Akcijas nominālvērtība nedrīkst būt mazāka par 10 centiem. (19.09.2013 likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2014)

(3) Akcijas nominālvērtībai jādalās ar sabiedrības akciju mazāko nominālvērtību un 10 centiem bez atlikuma. (19.09.2013 likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2014)

(1) No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības nosaka statūtos.

(2) Priekšrocību akcijas nedod balsstiesības.

(3) Ja akcionāram, kuram pieder priekšrocību akcijas ar īpašām tiesībām attiecībā uz dividendes saņemšanu, par diviem pārskata gadiem pēc kārtas neizmaksā dividendes vai izmaksā tikai daļu no tām, nākamajā pārskata gadā viņš iegūst balsstiesības atbilstoši vispārējiem noteikumiem proporcionāli viņam piederošo priekšrocību akciju nominālvērtību summai.

(4) Balsstiesību iegūšana neatbrīvo sabiedrību no saistībām izmaksāt neizmaksātās dividendes, kā arī neietekmē citas tiesības, kuras izriet no priekšrocību akcijām.

(5) Akcionārs, kuram pieder priekšrocību akcijas ar īpašām tiesībām attiecībā uz dividendes saņemšanu, zaudē balsstiesības tā pārskata gada pēdējā dienā, kura laikā viņš pilnībā saņēmis iepriekš neizmaksātās dividendes.

(1) Akcionāru sapulce, izdarot attiecīgus grozījumus statūtos, var pieņemt lēmumu par to priekšrocību grozīšanu, ierobežošanu vai atcelšanu, kuras izriet no priekšrocību akcijām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir spēkā, ja par tā pieņemšanu nobalso arī attiecīgās kategorijas priekšrocību akciju turētāji ar balsu skaitu, kas nav mazāks par trim ceturtdaļām no šīs kategorijas balsu kopskaita.

(3) Šā panta otrās daļas noteikums par priekšrocību akciju turētāju piekrišanu attiecināms arī uz gadījumu, kad tiek pieņemts lēmums izlaist jaunas priekšrocību akcijas, kurām ir lielākas vai vienādas priekšrocības salīdzinājumā ar jau esošajām priekšrocību akcijām.

(4) Šā panta otrās un trešās daļas noteikumi nav piemērojami jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) statūti paredz priekšrocību akciju turētāju pirmpirkuma tiesības uz emitējamajām priekšrocību akcijām;
1) statūti paredz priekšrocību akciju turētāju pirmtiesības uz emitējamajām priekšrocību akcijām; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
2) emitējot līdzšinējās priekšrocību akcijas, dibināšanas līgumā, statūtos vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos ir tieši norādīts, ka šā panta otrās un trešās daļas noteikumi nav piemērojami.

(1) Vārda akciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina akcionāru reģistra vešanu.

(2) Ierakstu pareizību akcionāru reģistrā ar savu parakstu apliecina valdes pilnvarota persona.
(2) Ierakstu pareizību akcionāru reģistrā ar savu parakstu apliecina valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(1) Akcionāru reģistrā ieraksta:

1) ziņas par akcionāriem:

a) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,
a) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu, (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)
b) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) akcijas kategoriju, nominālvērtību, sērijas numuru, ja tāds ir piešķirts, un no akcijas izrietošo balsu skaitu;
2) akcijas kategoriju, skaitu, nominālvērtību, sērijas numuru, ja tāds ir piešķirts, un no akcijas izrietošo balsu skaitu; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
3) datumu, kad akcionārs veicis akciju apmaksu pilnā apmērā, vai, ja tās nav apmaksātas pilnībā, — akciju apmaksas termiņu;
4) akcionāru kopīgo pārstāvi, kas iecelts šā likuma 157.pantā noteiktajā kārtībā, norādot šā panta pirmās daļas 1.punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētās ziņas par viņu. (02.05.2013. likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2013)

(2) Sākotnējie ieraksti akcionāru reģistrā izdarāmi saskaņā ar ziņām, kuras norādītas dibināšanas līgumā.

(3) Turpmākie ieraksti akcionāru reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad valde ir saņēmusi ziņas par izmaiņām akcionāru sastāvā vai par izmaiņām akcionāram piederošo akciju skaitā.
(3) Turpmākie ieraksti akcionāru reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad valde ir saņēmusi ziņas par izmaiņām akcionāru reģistra ierakstos. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(4) Par izmaiņām sabiedrības akcionāru reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu šā reģistra eksemplāru. (izslēgts ar 14.02.2002 likumu, spēkā no 15.03.2002)

(1) Ar akcionāru reģistru sabiedrībā ir tiesīgi iepazīties akcionāri, valdes un padomes locekļi, revidents un kompetentas publiskas iestādes.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības bez maksas saņemt akcionāru reģistra izrakstu, ko pēc pieprasījuma apliecina valdes pilnvarota persona.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir tiesības bez maksas saņemt akcionāru reģistra izrakstu, ko pēc pieprasījuma apliecina valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(3) Akcionāram ir tiesības saņemt valdes pilnvarotas personas apliecinātu sabiedrības akcionāru reģistra izrakstu par sev piederošajām akcijām sabiedrībā.
(3) Akcionāram ir tiesības saņemt valdes priekšsēdētāja vai valdes pilnvarota valdes locekļa apliecinātu sabiedrības akcionāru reģistra izrakstu par sev piederošajām akcijām sabiedrībā. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(1) Valde nodrošina uzrādītāja akciju iegrāmatošanu Latvijas Centrālajā depozitārijā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem.

(2) Akcionāram ir tiesības pārvest Latvijas Centrālajā depozitārijā iegrāmatotās uzrādītāja akcijas uz savu finanšu instrumentu kontu.

Sabiedrība un kompetentās iestādes ir tiesīgas pieprasīt no Latvijas Centrālā depozitārija informāciju par sabiedrības uzrādītāja akciju turētājiem Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Akcijas apmaksājamas dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā apmērā, kārtībā un termiņos. Sabiedrības statūti var paredzēt, ka sabiedrība pilnībā vai daļēji var apmaksāt akcijas, kuras var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem vai valdes locekļiem.
(1) Akcijas apmaksājamas dibināšanas līgumā vai pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā apmērā, kārtībā un termiņos. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(2) Vārda akcijas pilnīgas apmaksas termiņš pamatkapitāla palielināšanas gadījumā nedrīkst pārsniegt gadu no dienas, kad atklāta parakstīšanās uz akcijām.

(3) Uzrādītāja akciju nedrīkst apmaksāt pa daļām. Tā apmaksājama pilnā apmērā, parakstoties uz akciju.

(4) Pēc akciju apmaksas termiņa beigām valde paziņo komercreģistra iestādei par akciju pilnīgu apmaksu vai par akciju apmaksas stāvokli.

(1) Akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas.

(2) Statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas atsavināšanai nepieciešama valdes, padomes vai akcionāru sapulces piekrišana, kā arī iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, un pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo akciju. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad sabiedrības valdei iesniegts paziņojums par atsavināšanu.
(2) Statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas pārdošanai nepieciešama valdes, padomes vai akcionāru sapulces piekrišana, kā arī iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, un pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju. Pirmpirkuma tiesību izmantošanas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad sabiedrības valdei iesniegts paziņojums par pārdošanu. Valde pēc šāda paziņojuma saņemšanas nekavējoties izsludina to šā likuma 252.pantā noteiktajā kārtībā. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(2) Statūtos var paredzēt, ka vārda akcijas pārdošanai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana, kā arī iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, un pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju. Ja statūtos paredzētas pirmpirkuma tiesības, tad to izmantošanas termiņš ir viens mēnesis no dienas, kad paziņojums par akciju pārdošanu iesniegts valdei. Valde pēc šāda paziņojuma saņemšanas nekavējoties izsludina to šā likuma 252.pantā noteiktajā kārtībā. Akcionārs var rakstveidā atteikties no pirmpirkuma tiesībām pirms noteiktā termiņa beigām. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(3) Dematerializētas akcijas atsavināmas, pārskaitot tās uz ieguvēja vērtspapīru kontu.
(3) Dematerializētas akcijas atsavināmas, pārskaitot tās uz ieguvēja finanšu instrumentu kontu. (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

(4) Papīra formas vārda akcijas atsavināmas, izdarot uz tām nodošanas uzrakstu (indosamentu).

(5) Vārda akcijas ieguvējs paziņo par akcijas iegūšanu sabiedrībai, iesniedzot pieteikumu un uzrādot papīra formas vārda akciju ar nodošanas uzrakstu (indosamentu), bet dematerializētu vārda akciju atsavināšanas gadījumā — iesniedzot atsavinātāja un ieguvēja kopīgu pieteikumu vai darījuma aktu. Par to tiek izdarīts ieraksts akcionāru reģistrā saskaņā ar šā likuma 235.panta noteikumiem.

(1) Akcijas, kurām nav mantinieku, piekrīt valstij. Valstij nav balsstiesību, un, nosakot pārstāvības normu, šīs akcijas netiek ņemtas vērā.
(1) Akcijas, kurām nav mantinieku, atbilstoši Civillikuma 416.pantā noteiktajam uzskatāmas par bezmantinieku mantu un piekrīt valstij. Valstij nav balsstiesību, un, nosakot pārstāvības normu, šīs akcijas netiek ņemtas vērā. (06.06.2013. likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2013)

(2) Iegūtās akcijas valsts piedāvā pārdošanai likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc to iegūšanas. Valsts vārdā akcijas pārdod attiecīgā institūcija.
(2) Iegūtās akcijas valsts piedāvā pārdošanai. Valsts vārdā šīs akcijas pārdod zvērināts tiesu izpildītājs. Kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pārņem un atsavina akcijas, kuras valsts ieguvusi kā bezmantinieku mantu, nosaka Ministru kabinets. (06.06.2013. likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2013)

(3) Sabiedrības akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības, ja statūtos tas ir paredzēts. Sabiedrības akcionāru pirmpirkuma tiesības izlietojamas šajā likumā noteiktajā kārtībā. (06.06.2013. likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2013)

(4) Ja likumā noteiktajā kārtībā akcijas nav pārdotas, tās pāriet sabiedrībai. (06.06.2013. likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2013)

(1) Sabiedrība nedrīkst parakstīties uz savām akcijām.

(2) Koncerna atkarīgā sabiedrība nedrīkst parakstīties uz valdošā uzņēmuma akcijām.

(3) Ja uz sabiedrības akciju parakstās persona, kura rīkojas savā vārdā, bet sabiedrības vai no tās atkarīgās sabiedrības labā, uzskatāms, ka šī persona uz akciju parakstījusies uz sava rēķina. Vienošanās, kas ir pretēja šiem noteikumiem, nav spēkā.

(1) Sabiedrība nedrīkst iegūt pati savas akcijas, izņemot gadījumus, kad:

1) sabiedrība samazina pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju un tās dzēšot;

2) sabiedrība iegūst savas akcijas, lai pasargātu sevi no būtiskiem tiešiem zaudējumiem;

3) sabiedrība iegūst savas personāla akcijas, kuras saskaņā ar statūtiem var piederēt tikai sabiedrības darbiniekiem;

3) sabiedrība iegūst savas personāla akcijas; (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

3) sabiedrība iegūst savas akcijas, lai piešķirtu tās darbiniekiem un valdes un padomes locekļiem; (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

4) sabiedrība savas akcijas iegūst, saviem vai no tās atkarīgās sabiedrības mazākumakcionāriem izmaksājot atlīdzību likumā noteiktajos gadījumos;

4) sabiedrība savas akcijas iegūst reorganizācijas rezultātā, izmaksājot atlīdzību likumā noteiktajos gadījumos;

(22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

5) sabiedrība savas akcijas iegūst, iegūstot citu uzņēmumu vai tā daļu;

6) sabiedrība savas akcijas iegūst bezatlīdzības darījuma rezultātā;

7) sabiedrība savas akcijas iegūst mantošanas ceļā;

8) sabiedrība savas akcijas iegūst, piedzenot savus prasījumus no trešajām personām;

9) sabiedrībai pāriet tā akcionāra akcijas, kurš nav šīs akcijas apmaksājis noteiktā termiņā;

10) sabiedrība nopērk no valsts vai pašvaldības savas akcijas, kuras emitētas, aizstājot sabiedrības nodokļu parādus valsts vai pašvaldības budžetam ar sabiedrības akcijām; (izslēgts ar 22.04.2004 likumu, spēkā no 21.05.2004)

11) sabiedrība savas akcijas iegūst, ja akcijas, kuras piekrīt valstij kā bezmantinieku manta, likumā noteiktajā kārtībā nav pārdotas; (06.06.2013. likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2013)

12) sabiedrība savas akcijas iegūst, lai konvertētu obligācijas. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

(1¹) Savu akciju kā nodrošinājuma pieņemšanai tiek piemēroti šā likuma noteikumi par savu akciju iegūšanas aizliegumu. (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

(3¹) Šā panta pirmās daļas 3. punktā paredzētajā gadījumā sabiedrība drīkst iegūt savas akcijas, neievērojot šā panta trešās daļas noteikumus, ja sabiedrība atsavina akcijas gada laikā no to iegūšanas dienas. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

(4) Personai piederošās sabiedrības akcijas, ja šī persona tās ieguvusi savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, kā arī sabiedrības akcijas, kuras pieder šīs sabiedrības atkarīgajai sabiedrībai, uzskatāmas par piederošām šai sabiedrībai, ja likumā nav noteikts citādi.

(5) Ja sabiedrība iegūst savas akcijas, pārkāpjot šā panta noteikumus, vainīgie valdes locekļi atbild solidāri par prettiesīgi iegūto akciju apmaksu.

(6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības pašu kapitāla vērtība nedrīkst kļūt mazāka par sabiedrības pamatkapitāla un obligātās rezerves kopējo apmēru.
(6) Savu akciju iegūšanas rezultātā sabiedrības pašu kapitāla vērtība nedrīkst kļūt mazāka par sabiedrības pamatkapitāla apmēru. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(7) Sabiedrībai piederošā sava akcija nedod nekādas no šīs akcijas izrietošās tiesības, un šīs tiesības netiek ņemtas vērā akcionāru sapulces kvoruma noteikšanā un peļņas sadalē.

(8) Savu akciju iegūšanu sabiedrība atspoguļo gada pārskatā, norādot šādas ziņas par attiecīgajā pārskata gadā iegūtajām akcijām:

1) iegūšanas iemeslu;
2) iegūto akciju skaitu, nominālvērtību summu un akciju pārstāvēto pamatkapitāla daļu;
3) ja akcijas iegūtas par samaksu — samaksas veidu un apmēru.

(9) Gada pārskatā papildus šā panta astotajā daļā minētajām ziņām norāda arī kopējo sabiedrībai piederošo savu akciju skaitu un to pārstāvēto pamatkapitāla daļu.

(1) Sabiedrībai aizliegts izsniegt aizdevumu vai citādi finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei.
(1) Sabiedrībai aizliegts izsniegt aizdevumu vai citādi tieši vai netieši finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz: (izslēgts ar 14.02.2002 likumu, spēkā no 15.03.2002)

1) kredītiestādēm to parastās komercdarbības ietvaros;
2) gadījumiem, kad sabiedrība apmaksā personāla akcijas.

(2) Ja sabiedrība ieguvusi savas akcijas, pārkāpjot šā likuma 240.panta noteikumus, prettiesīgi iegūtās akcijas atsavināmas triju mēnešu laikā no to iegūšanas dienas.

(4) Ja sabiedrība neatsavina savas akcijas šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajos termiņos vai ja tā ieguvusi akcijas šā likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, šīs akcijas dzēšamas, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma 262. — 265.panta noteikumiem.

(1) Sabiedrība var pieņemt ķīlā šīs sabiedrības akcijas tikai tad, ja tās ir pilnībā apmaksātas.

(2) Ja tiek pārkāpts šā panta pirmajā daļā minētais noteikums, vainīgie valdes locekļi atbild par šo akciju pilnīgu apmaksu un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Konvertējamas obligācijas var būt gan vārda, gan uzrādītāja vērtspapīri.

(3) Šā likuma noteikumi par konvertējamām obligācijām attiecināmi arī uz citiem vērtspapīriem, kurus var apmainīt pret sabiedrības akcijām. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(1) Lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju pieņem akcionāru sapulce ar ne mazāk par trim ceturtdaļām no klātesošā balsstiesīgā pamatkapitāla. (izslēgts ar 18.12.2008. likumu, spēkā ar 21.01.2009)

(2) Ar lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju apstiprina arī obligāciju emisijas noteikumus, kuros norāda:

1) emitējamo obligāciju skaitu, vienas obligācijas nominālvērtību un kopējo nominālvērtību summu;
2) obligācijas cenu;
3) obligāciju konversijas termiņu;
4) procentus, ko sabiedrība apņemas maksāt obligacionāram, un to izmaksas noteikumus (ja tādi ir paredzēti);
5) obligācijas apmaksas kārtību un termiņus;
6) kārtību, kādā obligācijas tiek apmainītas pret akcijām;
7) obligacionāru tiesības;
8) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

(2¹) Akcionāru sapulce vienlaikus ar lēmumu par konvertējamo obligāciju emisiju pieņem lēmumu par pamatkapitāla nosacītu palielināšanu šā likuma 261.¹ pantā noteiktajā kārtībā. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

(3) Obligacionārs iegūst konvertējamo obligāciju pēc tam, kad samaksāta pilna tās pārdošanas cena.

(4) Lēmums par konvertējamo obligāciju emisiju iesniedzams komercreģistra iestādei ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms obligāciju izlaišanas. (Izslēgts ar 15.06.2017 likumu, spēkā no 13.07.2017)

(2) Akcionāru pirmtiesības var atcelt šā likuma 253. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Pirmtiesību atcelšanu paredz emisijas noteikumos. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

(1) Konvertējamo obligāciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina vārda obligacionāru reģistra vešanu. Obligacionāru reģistrā ieraksta:

1) ziņas par obligacionāriem:

a) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu,

a) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un dzīvesvietu, (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)

b) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) katram obligacionāram piederošo obligāciju skaitu, to nominālvērtību un numuru, ja tāds ir piešķirts;
3) ziņas par obligāciju konversiju.

(2) Ar obligacionāru reģistru ir tiesīgi iepazīties obligacionāri, valdes un padomes locekļi un kompetentas publiskas personas. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

(3) Obligacionāram ir tiesības saņemt valdes priekšsēdētāja vai valdes pilnvarota valdes locekļa apliecinātu obligacionāru reģistra izrakstu par sev piederošajām obligācijām. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

(1) To obligacionāru tiesības, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nosaka šis likums, statūti un obligāciju emisijas noteikumi.

(2) Obligacionāriem ir tiesības iepazīties ar sabiedrības dokumentiem akcionāru sapulcē noteiktajā kārtībā un apjomā. Viņiem ir tiesības arī piedalīties akcionāru sapulcē bez balsstiesībām un likumā noteiktajos gadījumos — lēmuma pieņemšanā.

(1) Sabiedrība var izlaist personāla opcijas, kas dod tiesības šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem iegūt tās akcijas.

(2) Ja, izlietojot personāla opcijas, akcijas tiek iegūtas bez maksas vai par maksu, kas ir mazāka par akcijas nominālvērtību personāla opcijas izlietošanas brīdī, sabiedrība emitē akcijas uz sabiedrības nesadalītās peļņas rēķina vai to apmaksu veic no speciāli izveidotām rezervēm.

(3) Personāla opcijas nav atsavināmas, ja statūtos vai personāla opciju izlaišanas noteikumos nav paredzēts citādi.

(4) To akciju nominālvērtību kopsumma, kuras var iegūt, izlietojot personāla opcijas, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla brīdī, kad pieņemts lēmums par personāla opciju piešķiršanu.

1) personāla opciju emisijas mērķi;

2) to personu loku, kuras var iegūt personāla opcijas;

3) personāla opciju segšanai paredzēto akciju skaitu, nominālvērtību, kategoriju un tajās nostiprinātās tiesības;

4) personāla opciju piešķiršanas un nodošanas kārtību, ieskaitot apmaksas veidu un kārtību (ja tāda paredzēta);

5) katras personāla opcijas izlietošanas rezultātā iegūstamo akciju skaitu un vienas akcijas cenu (ja tāda paredzēta);

6) personāla opciju izlietošanas kārtību un termiņus;

7) rezervju veidošanu, ja, izlietojot personāla opcijas, akcijas var iegūt bez maksas vai par maksu, kas ir mazāka par akcijas nominālvērtību darbinieku akciju pirkuma tiesību izlietošanas brīdī.

(6) Personāla opciju un to turētāju uzskaitei valde nodrošina personāla opciju reģistra vešanu šā likuma 247. pantā noteiktajā kārtībā. Reģistrā papildus šā likuma 247. pantā noteiktajām ziņām norāda katra darbinieka, valdes un padomes locekļa iegūstamo akciju skaitu.

(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus un izdara grozījumus sabiedrības statūtos.
(1) Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu, ar kuru apstiprina pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumus un izdara grozījumus sabiedrības statūtos, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu. (24.04.2008 likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

(2) Ja sabiedrībai ir vairākas akciju kategorijas, akcionāru sapulcē par lēmumu palielināt vai samazināt pamatkapitālu balso saskaņā ar šā likuma 284.panta trešās daļas noteikumiem.

(3) Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu ir pieņemts, ja par to nodotas ne mazāk par trim ceturtdaļām no akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla. (izslēgts ar 18.12.2008 likumu, spēkā ar 21.01.2009)

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto pilnvarojumu valde var izmantot tiktāl, ciktāl statūtos vai akcionāru sapulces lēmumos nav noteikts citādi. (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

(1) Sabiedrība palielina pamatkapitālu, emitējot jaunas akcijas saskaņā ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un atklājot uz tām parakstīšanos.

(2) Pamatkapitālu var palielināt tikai pēc tam, kad iepriekšējās emisijas akcijas ir pilnībā apmaksātas.

(3) Ja jaunās emisijas akcijas tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, šis ieguldījums novērtējams un par to sniedzams ekspertu atzinums šā likuma 154.pantā noteiktajā kārtībā.
(3) Ja jaunās emisijas akcijas tiek apmaksātas ar mantisko ieguldījumu, šis ieguldījums novērtējams un par to sniedzams vērtētāja atzinums šā likuma 154.pantā noteiktajā kārtībā.(15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)

(4) Mantiskais ieguldījums pamatkapitāla palielināšanas gadījumā atļauts tikai šā likuma 255.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos. (izslēgts ar 14.02.2002 likumu, spēkā no 15.03.2002)

(1) Ja pamatkapitālu palielina, apmaksājot akcijas ar naudas ieguldījumu, līdzšinējam akcionāram ir pirmpirkuma tiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai.
(1) Pamatkapitāla palielināšanas gadījumā līdzšinējam akcionāram ir pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas proporcionāli viņam jau piederošo akciju nominālvērtību summai. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(2) Ja pamatkapitāls tiek palielināts, emitējot tikai vienas kategorijas akcijas, citas kategorijas akciju turētāji pirmpirkuma tiesības var izmantot pēc tam, kad pirmpirkuma tiesības pēc proporcionalitātes principa ir izmantojuši akcionāri, kuriem jau pieder attiecīgās kategorijas akcijas. (izslēgts ar 14.02.2002 likumu, spēkā no 15.03.2002)

(3) Ja visi akcionāri noteiktā termiņā neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, jaunās emisijas akcijas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā vismaz nedēļu piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmpirkuma tiesības.
(3) Ja kāds no akcionāriem noteiktajā termiņā neizmanto savas pirmtiesības, attiecīgās jaunās emisijas akcijas pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā kārtībā piedāvājamas parakstīšanai tiem līdzšinējiem akcionāriem, kuri izmantojuši pirmtiesības. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(1) Paziņojumu par akcionāru pirmpirkuma tiesībām uz jaunās emisijas akcijām publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(1) Paziņojumu par akcionāru pirmtiesībām uz jaunās emisijas akcijām publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(1) Paziņojumu par akcionāru pirmtiesībām uz jaunās emisijas akcijām publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(2) Sabiedrība paziņojumu par akcionāru pirmpirkuma tiesībām uz jaunās emisijas akcijām šā likuma 273.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā nosūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem.
(2) Sabiedrība paziņojumu par akcionāru pirmtiesībām uz jaunās emisijas akcijām šā likuma 273.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā nosūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(3) Ja sabiedrībai ir tikai vārda akcijas, šā panta pirmajā daļā minētā publicēšana nav obligāta, ja statūtos nav noteikts citādi.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;

2) pamatkapitāla lielumu un plānoto pamatkapitāla palielinājuma apmēru;

3) emitēto akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību;

4) akciju pārdošanas cenu;

5) termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmpirkuma tiesības un kurš nedrīkst būt īsāks par mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas vai — vārda akciju gadījumā — no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

5) termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmtiesības un kurš nedrīkst būt īsāks par mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas vai — vārda akciju gadījumā — no paziņojuma nosūtīšanas dienas. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

5) termiņu, kurā akcionāriem jāizmanto pirmtiesības un kurš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas vai — vārda akciju gadījumā — no paziņojuma nosūtīšanas dienas. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

(3) Akcionāru pirmtiesību atcelšanu paredz pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

(4) Akcionāru sapulces lēmums par akciju parakstīšanās organizēšanas nodošanu trešajām personām (260. panta pirmā daļa) nav uzskatāms par pirmtiesību ierobežošanu. Šīs personas nodrošina akcionāru pirmtiesības. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā pamatkapitālu drīkst palielināt tikai šādiem mērķiem:

1) jauno akciju apmaiņai pret konvertējamām obligācijām;

1) jauno emisijas akciju apmaiņai pret konvertējamām obligācijām; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

2) jauno akciju apmaiņai pret pievienojamās sabiedrības akcijām reorganizācijas gadījumā;

2) jauno emisijas akciju apmaiņai pret pievienojamās sabiedrības akcijām reorganizācijas gadījumā; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

3) atlīdzībai mazākumakcionāriem, kuru kā akciju apmaiņu veic koncerna valdošais uzņēmums;

4) sabiedrības parādu aizstāšanai ar tās akcijām (parādu kapitalizācija); (izslēgts ar 14.02.2002 likumu, spēkā no 15.03.2002)

5) konkrētas mantas iegūšanai, apmaksājot akcijas ar mantisko ieguldījumu. (izslēgts ar 14.02.2002 likumu, spēkā no 15.03.2002)

6) personāla akciju emisijai.

(4) Akcionāru sapulcei, kura izskata jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu ar īpašu mērķi, valde sniedz pamatojumu par šādas palielināšanas nepieciešamību.

(9) Statūtos un pamatkapitāla palielināšanas noteikumos var paredzēt noteikumus, kuri atšķiras no šā panta sestajā daļā minētajiem. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2018 - sk. Pārejas noteikumu 55.pkt)

(10) Personāla akcijas konvertējamas vai dzēšamas vispārīgā kārtībā. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2018 - sk. Pārejas noteikumu 55.pkt)

(1) Pamatkapitāla palielināšana, kapitalizējot parādus, uzskatāma par pamatkapitāla palielināšanu ar mantisku ieguldījumu.

(2) Ja sabiedrības pamatkapitālu palielina, aizstājot sabiedrības parādus ar tās akcijām, pamatkapitālā ieskaita tos parādus, kurus izvēlējusies sabiedrība un kuru aizstāšanai ar akcijām rakstveida piekrišanu devuši attiecīgie kreditori.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrība emitē akcijas, kuras nodod attiecīgajiem kreditoriem.

(1) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norāda:

1) pamatkapitāla palielināšanas mērķi vai iemeslus;

2) līdzšinējo pamatkapitālu, akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību;

3) paredzēto pamatkapitāla palielinājumu (izsludinātais pamatkapitāls);

4) jaunās emisijas akciju kategoriju vai kategorijas, kā arī tiesības, kas izriet no šo kategoriju akcijām, un akciju skaitu;

5) emitējamo akciju nominālvērtību, emisijas uzcenojumu, papildmaksas lielumu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām, ja tāda noteikta;

5) jaunās emisijas akciju nominālvērtību, pārdošanas maksu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

5) jaunās emisijas akciju nominālvērtību, pārdošanas cenu un minimālo iemaksu, kas jāizdara, parakstoties uz akcijām; (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

6) akciju apmaksas veidu (naudā vai ar mantisko ieguldījumu);

6) jaunās emisijas akciju apmaksas veidu (naudā vai ar mantisko ieguldījumu); (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

7) to akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību summu, kuras apmaksā ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un tā vērtību;

7) to jaunās emisijas akciju kategorijas, skaitu un nominālvērtību summu, kuras apmaksā ar mantisko ieguldījumu, norādot katru mantiskā ieguldījuma priekšmetu un tā vērtību; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

8) akciju parakstīšanas un apmaksas termiņus ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu;

8) jaunās emisijas akciju parakstīšanas un apmaksas termiņus ar tādu aprēķinu, lai katra akcija būtu pilnīgi apmaksāta ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

9) termiņu, kādā līdzšinējie akcionāri var izmantot pirmpirkuma tiesības uz jaunās emisijas akcijām, ja viņiem ir šādas tiesības;

9) termiņu, kādā līdzšinējie akcionāri var izmantot pirmtiesības uz jaunās emisijas akcijām, ja viņiem ir šādas tiesības; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

10) vietu un laiku, kur un kad notiks parakstīšanās uz akcijām.

(3) Palielinot pamatkapitālu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, jaunās emisijas akcijas apmaksājamas tikai naudā. (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

(4) Palielinot pamatkapitālu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, jaunās emisijas akciju apmaksas termiņš nosakāms ne ilgāks par trim mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

(1) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumus sabiedrība nosūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem. Ja sabiedrība ir emitējusi arī uzrādītāja akcijas, paziņojums par pamatkapitāla palielināšanu publicējams arī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem.
(1) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumus sabiedrība nosūta visiem akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem. Ja sabiedrība ir emitējusi arī uzrādītāja akcijas, paziņojums par pamatkapitāla palielināšanu publicējams arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, norādot vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(2) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievieno to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie akcionāri varētu izmantot pirmpirkuma tiesības.
(2) Pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem pievieno to dokumentu veidlapas, kuri nepieciešami, lai esošie akcionāri varētu izmantot pirmtiesības. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(3) Likumā noteiktajos gadījumos sabiedrība sagatavo emisijas prospektu.

(1) Jaunās emisijas akciju nominālvērtību nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

(2) Par katru jaunās emisijas akciju maksājama šīs akcijas pārdošanas cena, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par akcijas nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akcijas nominālvērtības, šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā — arī no papildmaksas un emisijas uzcenojuma. Akciju emisijas uzcenojumu valde drīkst mainīt pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajās robežās.
(2) Par katru jaunās emisijas akciju maksājama šīs akcijas pārdošanas cena, kuru nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par akcijas nominālvērtību. Akciju pārdošanas cena veidojas no akcijas nominālvērtības, papildmaksas un emisijas uzcenojuma. Akciju emisijas uzcenojumu valde drīkst mainīt pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajās robežās. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(3) Ja sabiedrībai ir uzkrāta obligātā rezerve, par katru akciju jāsamaksā arī papildmaksa, kas atbilst vismaz tai obligātās rezerves daļai, kāda saskaņā ar pēdējā gada bilanci iznāk uz katru vienas minimālās nominālvērtības akciju. (izslēgts ar 14.02.2002 likumu, spēkā no 15.03.2002)

(1) Sabiedrība var organizēt parakstīšanos uz jaunās emisijas akcijām pati vai uzticēt tās organizēšanu trešajai personai (bankai, brokeru sabiedrībai, biržai u.tml.).

(2) Parakstoties uz jaunās emisijas vārda akcijām, apmaksājami vismaz 25 procenti no parakstāmo akciju nominālvērtības, visa papildmaksa un emisijas uzcenojums, bet pārējā daļa samaksājama pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajos termiņos.

(3) Ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādītajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts pilnībā, akciju emisija uzskatāma par notikušu parakstīto akciju apjomā, izņemot gadījumus, kad pamatkapitāla palielināšanas noteikumi šādu palielināšanu nepieļauj.

(4) Ja akciju emisija tiek atzīta par nenotikušu, iekasēto naudu atmaksā akciju parakstītājiem.

(2) Pieteikumam pievieno:

1) akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un pamatkapitāla palielināšanas noteikumus;
1¹) valdes sēdes protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā un padomes sēdes protokola izrakstu ar lēmumu atļaut valdei palielināt pamatkapitālu; (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)
2) statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā;
3) valdes apliecinājumu par pamatkapitāla apmaksas stāvokli;
4) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma priekšmeta novērtējumu un tā nodošanu sabiedrībai (ja apmaksa veikta ar mantisko ieguldījumu);
5) apliecinājumu, ka nav radušies būtiski apstākļi, kas ietekmē šā likuma 154.panta 2.1 daļā minētā mantiskā ieguldījuma vērtību. (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

(3) Pamatkapitāls uzskatāms par palielinātu ar brīdi, kad izdarīts ieraksts komercreģistrā.

(4) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc akciju apmaksas termiņa beigām valde iesniedz komercreģistra iestādei akcionāru reģistra izrakstu, kurā atspoguļots akciju apmaksas stāvoklis pēc pamatkapitāla palielināšanas. (izslēgts ar 22.04.2004 likumu, spēkā no 21.05.2004)

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu ar nosacījumu (nosacītais pamatkapitāls), ka jaunās emisijas akcijas tiek izmantotas īpašam mērķim, kuru norāda pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. Šādos gadījumos pamatkapitāla palielinājums nedrīkst pārsniegt īpašam mērķim nepieciešamo summu.

1) jauno emisijas akciju apmaiņai pret konvertējamām obligācijām;

2) jauno emisijas akciju apmaiņai pret pievienojamās sabiedrības akcijām reorganizācijas gadījumā;

3) atlīdzībai mazākumakcionāriem, kuru kā akciju apmaiņu veic koncerna valdošais uzņēmums;

4) jauno emisijas akciju piešķiršanai darbiniekiem un valdes un padomes locekļiem.

(3) Palielinot pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā, pamatkapitāla palielināšanas noteikumos papildus norāda to personu loku, kurām ir tiesības iegūt jaunās emisijas akcijas.

(4) Akcionāru sapulcei, kura izskata jautājumu par pamatkapitāla palielināšanu ar nosacījumu, valde sniedz pamatojumu par šādas palielināšanas nepieciešamību.

(5) Palielināt pamatkapitālu šajā pantā noteiktajā kārtībā var arī tad, ja iepriekšējās emisijas akcijas nav pilnībā apmaksātas.

(6) Palielinot pamatkapitālu šā panta otrās daļas 4. punktā noteiktajā gadījumā, jaunās emisijas akcijas apmaksājamas tikai naudā.

(7) Pēc tam kad akcionāru sapulce ir pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu ar nosacījumu, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu, kurā norāda nosacītā pamatkapitāla lielumu. Pieteikumam pievieno akcionāru sapulces protokola izrakstu ar attiecīgo lēmumu un pamatkapitāla palielināšanas noteikumus.

(8) Pēc tam kad ir iestājušies pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētie nosacījumi, persona, kura saskaņā ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem ir tiesīga iegūt sabiedrības akcijas, iesniedz sabiedrībai pieteikumu. Persona, kura iesniedz pieteikumu, pilnībā apmaksā akcijas, ja ir nepieciešama akciju apmaksa.

(9) Valde pieņem lēmumu emitēt akcijas (palielināt pamatkapitālu) 10 dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts šā panta astotajā daļā minētais personas pieteikums. Šajā gadījumā nepiemēro šā likuma 309. panta noteikumus. Šā panta otrajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai valde pirmām kārtām izmanto sabiedrībai piederošās savas akcijas, ja vien pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav noteikts citādi.

(10) Padome mēneša laikā pēc tam, kad valde pieņēmusi šā panta devītajā daļā minēto lēmumu par akciju emisiju, izdara grozījumus sabiedrības statūtos, precizējot pamatkapitāla lielumu. Valde sagatavo un paraksta pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

1) valdes lēmumu par akciju emisiju;

2) padomes lēmumu par grozījumiem statūtos;

3) statūtu grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

(12) Pamatkapitāls valdes lēmumā noteiktajā akciju emisijas apmērā uzskatāms par palielinātu ar brīdi, kad izdarīts ieraksts komercreģistrā.

(1) Pamatkapitālu samazina:

1) pašai sabiedrībai iegūstot savas akcijas arī zem to nominālvērtības un dzēšot šīs akcijas to nominālvērtību kopsummā;
1) sabiedrībai iegūstot un dzēšot savas akcijas; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
2) dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri;
3) samazinot akciju nominālvērtību.

(2) Pamatkapitālu nedrīkst samazināt zem šā likuma 225.panta pirmajā daļā noteiktā apmēra.

(3) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā pamatkapitāls tiek pirmām kārtām samazināts uz sabiedrībai piederošo savu akciju rēķina.

(4) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā izmaksāt akcionāriem sabiedrības iegūto akciju vērtību drīkst tikai pēc tam, kad ir pilnībā veikti šā likuma 264.pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi.
(4) Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā izmaksāt akcionāriem dzēsto akciju nominālvērtību drīkst tikai pēc tam, kad ir pilnībā veikti šā likuma 264.pantā noteiktie kreditoru aizsardzības pasākumi. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(1) Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos norāda:

1) pamatkapitāla samazināšanas iemeslu;
2) pamatkapitāla samazināšanas apmēru;
3) pamatkapitāla samazināšanas veidu;
4) dzēšamo akciju skaitu vai akciju samazināto nominālvērtību;
5) akciju nodošanas vai apmaiņas termiņu;
6) ja paredzēts daļu pamatkapitāla izmaksāt atpakaļ akcionāriem, — izmaksas noteikumus.

(2) Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu nekavējoties nosūtāms komercreģistra iestādei. Paziņojumam pievieno akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu un pamatkapitāla samazināšanas noteikumus.

(1) Piecu dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, valde nosūta rakstveida paziņojumu par pamatkapitāla samazināšanu un jauno pamatkapitāla lielumu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem, kuriem prasījuma tiesības pret sabiedrību radušās pirms tam, kad tika pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(3) Sabiedrība sniedz nodrošinājumu kreditoriem, kuri pieteikušies noteiktajā termiņā (izņemot nodrošinātos kreditorus nodrošinātā prasījuma apmērā).

(1) Pēc tam, kad ir beidzies kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš un prasījumi ir nodrošināti, valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla samazināšanu. Pieteikumam pievieno statūtos izdarīto grozījumu tekstu un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

(2) Pieteikumā valde apliecina nodrošinājuma sniegšanu kreditoriem vai viņu prasījumu apmierināšanu.

(3) Pieteikumu komercreģistra iestādei iesniedz ne vēlāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu.

(4) Pamatkapitāls uzskatāms par samazinātu ar dienu, kad komercreģistrā ierakstīts jaunais pamatkapitāla lielums.

Sabiedrību pārvalda akcionāru sapulce, padome un valde.

(1) Savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno akcionāru sapulcē.

(2) Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulces.

(3) Akcionāru sapulci sasauc administratīvajā teritorijā, kurā reģistrēta sabiedrības juridiskā adrese, ja statūtos nav noteikts citādi. (16.06.2011 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2011)

(1) Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1) sabiedrības gada pārskatu;

2) aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3) padomes locekļu, revidentu un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu vai atcelšanu;

3) padomes locekļu, revidentu, sabiedrības kontrolieru un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

4) prasības celšanu pret valdes un padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;

5) tāda darījuma apstiprināšanu, ko sabiedrība slēdz ar padomes locekli; (izslēgts ar 14.02.2002 likumu, spēkā no 15.03.2002)

6) sabiedrības statūtu grozīšanu;

7) pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

8) sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju;

9) atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem un revidentam;

10) sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu vai par sabiedrības reorganizāciju;

10) sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu, apturēšanu vai atjaunošanu, vai par sabiedrības reorganizāciju; (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2014 – sk. Pārejas noteikumu 26.pkt.)

11) valdes un padomes locekļiem paredzētās atlīdzības noteikšanas vispārējiem principiem, veidiem un kritērijiem. (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

12) sabiedrības akciju piešķiršanu darbiniekiem un valdes un padomes locekļiem. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

(2) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai tad, ja tas paredzēts likumā.

(1) Kārtējā akcionāru sapulce pieņem lēmumu par gada pārskatu, valdes un padomes ziņojumiem un par aizvadītā pārskata gada peļņas izlietošanu, kā arī citos tās darba kārtībā ietvertajos jautājumos.

(2) Kārtējo akcionāru sapulci sasauc valde katru gadu. Sasaucot kārtējo sapulci, jāievēro likumā paredzētais termiņš gada pārskata apstiprināšanai.

(3) Ja valde nav sasaukusi kārtējo akcionāru sapulci paredzētajā termiņā, to var sasaukt:

1) padome;
2) komercreģistra iestāde.
3) likvidatori. (izslēgts ar 16.06.2005 likumu, spēkā no 20.07.2005)

(4) Komercreģistra iestāde sasauc akcionāru sapulci pēc viena akcionāra vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi sabiedrības valde vai padome.
(4) Komercreģistra iestāde par maksu sasauc kārtējo akcionāru sapulci pēc viena vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja to nav izdarījusi sabiedrības valde un padome. (16.06.2005 likuma redakcijā, spēkā no 20.07.2005)
(4) Komercreģistra iestāde par maksu sasauc kārtējo akcionāru sapulci pēc viena vai vairāku akcionāru pieprasījuma, ja sapulce nav notikusi likumā paredzētajā termiņā. (16.06.2011 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2011)

(1) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti neparedz mazāku pārstāvības normu.

(2) Ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas iniciatori pieprasījumā norāda sapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu par sapulces sasaukšanu iesniedz valdei un padomei un paziņo par to revidentam.

(2¹) Ārkārtas akcionāru sapulci sasauc ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. (16.06.2011 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2011)

(3) Valde izsludina ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt citas šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas.
(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to var sasaukt padome. Ja padome nesasauc ārkārtas akcionāru sapulci, to sasauc komercreģistra iestāde par maksu. (16.06.2005 likuma redakcijā, spēkā no 20.07.2005)
(4) Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā neizsludina ārkārtas akcionāru sapulci, to sasauc padome. (16.06.2011 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2011)

(5) Komercreģistra iestāde par maksu sasauc ārkārtas akcionāru sapulci, ja to pieprasa revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti neparedz mazāku pārstāvības normu. (16.06.2005 likuma redakcijā, spēkā no 20.07.2005)
(5) Komercreģistra iestāde par maksu sasauc ārkārtas akcionāru sapulci, ja sapulce nav notikusi šā panta 2.1 daļā noteiktajā termiņā un to pieprasarevidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti neparedz mazāku pārstāvības normu. (16.06.2011 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2011)

Ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, valde par to nekavējoties ziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc akcionāru sapulci. Akcionāru sapulce lemj par pašu kapitāla palielināšanu līdz pamatkapitāla apmēram vai pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pamatkapitāla samazināšanu;

2) par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju;

3) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes).

1) par atbilstoša nodrošinājuma piešķiršanu sabiedrības kreditoriem; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

2) par pamatkapitāla samazināšanu; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

3) par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju vai reorganizāciju; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

4) par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu (ja konstatētas maksātnespējas pazīmes). (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(1) Izdevumus, kas saistīti ar akcionāru sapulču sasaukšanu, sedz sabiedrība.

(2) Komercreģistra iestādei maksu un akcionāru sapulces sasaukšanas izdevumus samaksā pieprasītājs. Sabiedrība sedz komercreģistra iestādei samaksāto summu, ja akcionāru sapulces sasaukšanai bijis pamatots iemesls. (16.06.2005 likuma redakcijā, spēkā no 20.07.2005)

(1) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms ne vēlāk kā 30 dienas pirms paredzētās akcionāru sapulces.

(2) Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu izsludināms:

1) ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, — publicējot paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā laikrakstā;
1) ja sabiedrībai ir uzrādītāja akcijas, — publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un vēl vismaz vienā laikrakstā; (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)
2) ja sabiedrībai ir arī vārda akcijas vai tikai vārda akcijas, — nosūtot akcionāru reģistrā ierakstītajiem akcionāriem rakstveida paziņojumus.

(3) Paziņojumā norāda:

1) sabiedrības firmu un juridisko adresi;
2) sapulces norises vietu un laiku;
3) sapulces veidu (kārtējā vai ārkārtas sapulce);
4) institūciju, kura sasauc sapulci;
5) darbības, kas akcionāriem jāveic līdz sapulcei, lai viņi varētu piedalīties un balsot;
6) statūtu noteikumus par akcionāru pārstāvju piedalīšanos sapulcē (ja statūti šādus nosacījumus paredz);
7) darba kārtību;
8) vietu un laiku, kur un kad akcionāri var iepazīties ar lēmumu projektiem sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos, kā arī ar citiem sapulcē izskatāmajiem jautājumiem.

(4) Paziņojumā, kuru nosūta akcionāriem, norāda šā panta trešās daļas 1. — 7.punktā minētās ziņas un tam pievieno lēmumu projektus sapulces darba kārtībā iekļautajos jautājumos.
(4) Paziņojumā, kuru nosūta akcionāriem, norāda šā panta trešās daļas 1. — 7.punktā minētās ziņas un tam pievieno lēmumu projektus par grozījumiem sabiedrības statūtos (šā panta sestā daļa). (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(4) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, paziņojumam, kuru nosūta akcionāriem, pievieno lēmuma projektu par grozījumiem sabiedrības statūtos, norādot, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(5) Akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektus bez maksas.
(5) Akcionāriem ir tiesības saņemt lēmumu projektus bez maksas vismaz 14 dienas pirms sapulces. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(6) Ja akcionāru sapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, sapulces lēmuma projektā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju. (izslēgts ar 22.04.2004 likumu, spēkā no 21.05.2004)

(1) Akcionāru sapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka personas vai institūcija, kas ierosina sasaukt sapulci.

(2) Akcionāriem, kuri pārstāv vismaz vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ir tiesības septiņu dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas vai piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pieprasīt institūcijai, kas sasauc akcionāru sapulci, papildu jautājumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā.

(3) Valde papildu jautājumus iekļauj akcionāru sapulces darba kārtībā un izsludina tos tāpat kā paziņojumu par sapulces sasaukšanu ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms sapulces.

Akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvētā balsstiesīgā pamatkapitāla.
Akcionāru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvētā pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikta pārstāvības norma. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(1) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri norādīti publikācijā vai paziņojumā par sapulces sasaukšanu, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus.

(2) Ja akcionāru sapulcē pārstāvēts viss balsstiesīgais pamatkapitāls, tā uzskatāma par tiesīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika un veida. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus un pieņemt tajos lēmumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri.
(2) Ja akcionāru sapulcē pārstāvēts viss balsstiesīgais pamatkapitāls, tā uzskatāma par tiesīgu neatkarīgi no sasaukšanas laika, veida un norises vietas. Šī sapulce var apspriest arī darba kārtībā neiekļautus jautājumus un pieņemt tajos lēmumus, ja tam vienbalsīgi piekrīt visi balsstiesīgie akcionāri. (16.06.2011 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2011)

(3) Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus šādos jautājumos (arī tad, ja tie nav bijuši iekļauti darba kārtībā):

1) padomes un valdes locekļu vai revidenta atsaukšana;
1) padomes locekļu, revidentu, sabiedrības kontrolieru vai likvidatoru atsaukšana, ja šajā pašā sapulcē tiek ievēlēti jauni padomes locekļi, jauns revidents, sabiedrības kontrolieris vai likvidators; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
1) padomes, revidenta, sabiedrības kontroliera vai likvidatora atsaukšana, ievērojot nosacījumu, ka padomes vai likvidatora atsaukšanas gadījumā tajā pašā sapulcē tiek ievēlēta jauna padome vai likvidators; (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)
2) prasības celšana pret padomes un valdes locekļiem vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu;
2) prasības celšana pret padomes un valdes locekļiem, sabiedrības kontrolieri, likvidatoru vai revidentu, ja šajā pašā sapulcē izskatīts jautājums par sabiedrības gada pārskatu; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
3) jaunas sapulces sasaukšana.

(4) Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valdei ir jāsniedz viņam visa nepieciešamā informācija par visiem darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja ir šā likuma 283.panta otrajā daļā paredzētie iemesli. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru sapulce.
(4) Ja akcionārs vismaz septiņas dienas pirms akcionāru sapulces iesniedz valdei rakstveida pieprasījumu, valde ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru sapulces sniedz viņam visas pieprasītās ziņas par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Valde var atteikties sniegt šādu informāciju tikai tad, ja ir šā likuma 283.panta otrajā daļā paredzētie iemesli. Strīdus starp akcionāriem un valdi šajos jautājumos izšķir akcionāru sapulce. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(1) Akcionāri var piedalīties akcionāru sapulcē gan personiski, gan ar pārstāvju starpniecību. Pilnvara noformējama rakstveidā un pievienojama sapulces protokolam. Pilnvara iesniedzama līdz sapulces sākumam. Sevišķa pilnvara nav vajadzīga personām, kas akcionāru pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina to pilnvarojumu.

(2) Valdes un padomes locekļiem, kā arī revidentam ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcēs.
(2) Valdes locekļiem un revidentiem, kā arī vismaz vienam padomes loceklim ir pienākums piedalīties akcionāru sapulcē. Šā noteikuma neievērošana nav pamats akcionāru sapulces atzīšanai par nenotikušu vai tajā pieņemto lēmumu apstrīdēšanai. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(1) Ne vēlāk kā trīs dienas pirms akcionāru sapulces valde sastāda akcionāru sarakstu, kas ir pieejams akcionāriem.

(2) Sarakstā norāda:

1) akcionāra un viņa pārstāvja (ja tāds ir pilnvarots) vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet juridiskajām personām — nosaukumu un reģistrācijas numuru;
1) akcionāra un viņa pārstāvja (ja tāds ir pilnvarots) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, - dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām — nosaukumu un reģistrācijas numuru;; (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)
1) akcionāra vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām — nosaukumu un reģistrācijas numuru; (16.06.2011 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2011)
2) akcionāram piederošo akciju kategoriju, skaitu un nominālvērtību;
3) no akcionāram piederošajām akcijām izrietošo balsu skaitu.

(3) Pirms akcionāru sapulces atklāšanas valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, norādot šā panta otrajā daļā minētās ziņas.
(3) Pirms akcionāru sapulces atklāšanas valde sastāda to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, norādot šā panta otrajā daļā minētās ziņas. Sarakstā papildus norāda akcionāra pārstāvja (ja tāds ir pilnvarots) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām — nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un tās pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi). (16.06.2011 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2011)

(3¹) Ziņas par akcionāriem, kuriem pieder uzrādītāja akcijas vai publiskā apgrozībā esošas akcijas, šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajā sarakstā norāda saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija sniegto informāciju par sabiedrības akcionāriem. (16.06.2011 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2011)

(4) Valdes pilnvarota persona paraksta akcionāru sarakstu un pirms pirmā balsojuma iepazīstina ar to akcionārus.
(4) Valdes pilnvarota persona paraksta šā panta trešajā daļā minēto akcionāru sarakstu un pirms pirmā balsojuma iepazīstina ar to akcionārus. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(1) Katra minimālās nominālvērtības apmaksātā balsstiesīgā akcija dod tiesības akcionāru sapulcē uz vienu balsi. Akcionāram ir balsstiesības atbilstoši viņam piederošo balsstiesīgo akciju nominālvērtību kopsummai.

(2) Akcionāru sapulcē balsstiesības ir tiem akcionāriem, kuri ierakstīti šā likuma 278.panta trešajā daļā minētajā sarakstā. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(3) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājums par sabiedrības darbības izbeigšanu, šā jautājuma lemšanā tiesības balsot ir arī priekšrocību akciju turētājiem. (numerācija mainīta 14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(4) Ja akcionāru sapulcē jāizlemj jautājumi par sabiedrības reorganizāciju, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu vai par statūtu grozīšanu, tiesības balsot ir arī priekšrocību akciju turētājiem, ja šie jautājumi var skart viņu tiesības. (numerācija mainīta 14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(1) Statūtos var paredzēt, ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa, ja šie statūtu noteikumi ir bijuši spēkā pirms akciju emisijas.

(2) Akcionāram nav balsstiesību, ja:

1) viņš ir padomes vai valdes loceklis vai likvidators, — pieņemot lēmumu par viņa atsaukšanu, neuzticības izteikšanu viņam vai prasības celšanu pret viņu;
1) viņš ir padomes vai valdes loceklis, likvidators, revidents vai sabiedrības kontrolieris, — pieņemot lēmumu par viņa atsaukšanu, neuzticības izteikšanu viņam vai prasības celšanu pret viņu; (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)
2) tiek pieņemts lēmums attiecībā uz tiesībām, kuras sabiedrība var izmantot pret viņu;
3) tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības pret sabiedrību;
4) tiek apstiprināts darījums starp viņu un sabiedrību. (izslēgts ar 14.02.2002 likumu, spēkā no 15.03.2002)
5) tiek pieņemts lēmums par darījuma slēgšanu ar viņu vai saistīto personu. (14.06.2012 likuma redakcijā, spēkā no 10.07.2012)

(3) Akcionāru balsstiesības ir ierobežojamas arī citos likumā noteiktajos gadījumos.

Nav spēkā saistības, kurās akcionārs uzņemas:

1) vienmēr izpildīt sabiedrības vai tās institūciju norādījumus;
2) vienmēr pieņemt sabiedrības vai tās institūciju priekšlikumus;
3) balsojot padarīt savu attieksmi atkarīgu no atlīdzības.

(1) Akcionāru sapulci atklāj padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai komercreģistra iestādes amatpersona šā likuma 269.panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā.
(1) Šā likuma 269.panta trešās daļas 2.punktā un 270.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā akcionāru sapulci atklāj komercreģistra iestādes amatpersona. (16.06.2011 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2011)

(2) Pēc akcionāru sapulces atklāšanas balsstiesīgie akcionāri ievēlē sapulces vadītāju.
(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētās personas priekšlikuma sapulce ievēlē balsu skaitītājus. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)
(2) Akcionāru sapulce ievēlē balsu skaitītājus. (16.06.2011 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2011)

(3) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce ievēlē balsu skaitītājus.
(3) Pēc akcionāru sapulces atklāšanas balsstiesīgie akcionāri ievēlē sapulces vadītāju. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(4) Pēc akcionāru sapulces vadītāja priekšlikuma sapulce ievēlē sapulces sekretāru (protokolētāju).

(6) Akcionāru sapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no balsstiesīgā pamatkapitāla.
(6) Akcionāru sapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa balsstiesīgie akcionāri, kuri pārstāv vismaz vienu desmitdaļu no pamatkapitāla. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(1) Valdes pienākums ir pēc akcionāru pieprasījuma sniegt sapulcei ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.

(2) Valde drīkst atteikties sniegt ziņas tikai tad, ja:

1) to izpaušana varētu radīt būtiskus zaudējumus sabiedrībai vai tās darījumu partneriem;
2) šīs ziņas nav izpaužamas saskaņā ar likumu vai statūtiem.

(3) Arī tad, ja pastāv šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, valde nedrīkst atteikties sniegt ziņas par:

1) sabiedrības peļņu un zaudējumiem;
2) sabiedrības maksātspēju;

3) sabiedrības turpmākās attīstības stratēģiju un perspektīvām.

3) sabiedrības attīstības perspektīvām; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
4) noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un akcionāru, padomes locekli vai valdes locekli. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
4) noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un akcionāru, valdes vai padomes locekli vai saistīto personu. (14.06.2012 likuma redakcijā, spēkā no 10.07.2012)

(4) Strīdus par valdes atteikumu izpaust ziņas izšķir akcionāru sapulce.
(4) Strīdus par valdes atteikumu izpaust ziņas izšķir tiesa. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(1) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu, ja likums nenosaka lielāku balsu skaitu.
(1) Akcionāru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu vairākumu, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (18.12.2008. likuma redakcijā, spēkā ar 21.01.2009)

(2) Lēmumus par grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, konvertējamo obligāciju emisiju, sabiedrības reorganizāciju un darbības izbeigšanu vai turpināšanu akcionāru sapulce pieņem, ja par tiem nodotas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm.
(2) Lēmumus par grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, konvertējamo obligāciju emisiju, sabiedrības reorganizāciju, koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, sabiedrības iekļaušanu, piekrišanu iekļaušanai un darbības izbeigšanu vai turpināšanu akcionāru sapulce pieņem, ja par tiem nodotas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)
(2) Lēmumus par grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, konvertējamo obligāciju emisiju, sabiedrības reorganizāciju, koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, sabiedrības iekļaušanu, piekrišanu iekļaušanai un darbības izbeigšanu vai turpināšanu akcionāru sapulce pieņem, ja par tiem nodotas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (18.12.2008. likuma redakcijā, spēkā ar 21.01.2009; sk.arī Pārejas noteikumu 33.pkt.)
(2) Lēmumus par grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, konvertējamo obligāciju emisiju, sabiedrības reorganizāciju, koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, sabiedrības iekļaušanu, piekrišanu iekļaušanai un darbības izbeigšanu vai turpināšanu, apturēšanu vai atjaunošanu akcionāru sapulce pieņem, ja par tiem nodotas ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2014 – sk. Pārejas noteikumu 26.pkt.)

(3) Ja sabiedrībā ir vairākas akciju kategorijas, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgās akciju kategorijas akcionāru tiesības, ir pieņemts, ja par to nobalso katras attiecīgās akciju kategorijas akcionāri ar likumā noteikto balsu vairākumu no klātesošajiem akcionāriem katrā šādu akcionāru grupā.
(3) Ja sabiedrībā ir vairākas akciju kategorijas, lēmums jautājumā, kas skar attiecīgās akciju kategorijas akcionāru tiesības, ir pieņemts, ja par to nobalso katras attiecīgās akciju kategorijas akcionāri ar likumā vai statūtos noteikto balsu vairākumu no klātesošajiem akcionāriem katrā šādu akcionāru grupā. (18.12.2008. likuma redakcijā, spēkā ar 21.01.2009)

(4) Akcionāru sapulces lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem un akcionāriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.
(4) Akcionāru sapulces lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem, revidentu, sabiedrības kontrolieri un akcionāriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(5) Piesakot statūtu grozījumus komercreģistra iestādei, pievieno akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un valdes parakstītu pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)
(5) Piesakot statūtu grozījumus komercreģistra iestādei, pievieno akcionāru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā, ko paraksta valde un tās personas, kuras parakstījušas attiecīgo akcionāru sapulces protokolu. (02.05.2013. likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2013)

(1) Akcionāru sapulces protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;
1¹) institūciju, kura sasauc akcionāru sapulci, un laiku, kad par akcionāru sapulces sasaukšanu ir izsūtīts paziņojums un kad tas ir publicēts, ja publicēšanu paredz likums; (16.03.2006 likuma redakcijā, spēkā no 10.04.2006)
2) akcionāru sapulces norises vietu un laiku;
3) sabiedrības parakstītā pamatkapitāla, apmaksātā pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu;
4) akcionāru sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielumu un klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsu skaitu;
5) sapulces vadītāja, sekretāra, balsu skaitītāju un akcionāru — protokola pareizības apliecinātāju — vārdu un uzvārdu;
6) sapulces darba kārtību;
7) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;
8) pieņemtos lēmumus, atzīmējot par katru lēmumu nodoto “par” un “pret” balsu skaitu;
9) padomes un valdes locekļu, revidenta, likvidatora vai akcionāru iebildumus.

(2) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī divi sapulces ievēlētie akcionāri — protokola pareizības apliecinātāji.
(2) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī vismaz divi sapulces ievēlētie akcionāri —  protokola pareizības apliecinātāji. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(2) Protokolu paraksta akcionāru sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī vismaz viens sapulces ievēlēts akcionārs — protokola pareizības apliecinātājs. Komercreģistra iestādei iesniedz protokola oriģinālu vai atvasinājumu, kura pareizību apliecina tās pašas personas, kuras parakstīja oriģinālu. (02.05.2013. likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2013)

(3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar šā likuma 278.pantu, un dokumentus, kuri attiecas uz akcionāru sapulces sasaukšanu.
(3) Protokolam pievieno akcionāru sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar šā likuma 278.pantu, un dokumentus, kuri attiecas uz akcionāru sapulci. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(4) Akcionāriem ir tiesības iepazīties ar protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem un bez maksas saņemt to kopiju vai izrakstu.

(1) Akcionāru sapulces lēmumu tiesa var atzīt par spēkā neesošu, ja:

1) tas ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, sabiedriskajām interesēm un labiem tikumiem;
1) tas ir pretrunā ar sabiedrības mērķiem, publiskajām interesēm vai labiem tikumiem; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
2) tas aizskar trešo personu tiesības;
3) tas ir pretrunā ar likumu vai statūtiem;
4) pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi par sapulces sasaukšanu un ar to saistīto ziņu izsludināšanu;
4) pārkāpti likuma vai statūtu noteikumi par sapulces sasaukšanu vai ar to saistīto ziņu  izsludināšanu; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
5) akcionāram bija prettiesiski liegts piedalīties sapulcē;
6) akcionāram bija prettiesiski liegts iepazīties ar lēmumu projektiem, to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, un akcionāru sapulces protokolu;
6) akcionāram bija prettiesiski liegts iepazīties ar lēmumu projektiem, to akcionāru sarakstu, kuri piedalās sapulcē, vai akcionāru sapulces protokolu; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
7) akcionāram bija nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, ja tas būtiski ietekmēja viņa nostāju attiecīgajā jautājumā;
8) sapulcē nav ievēroti balsošanas noteikumi un tas ir būtiski ietekmējis balsošanas rezultātu vai nav ievēroti likuma noteikumi attiecībā uz nodoto balsu skaitu;
9) nav ievērotas šā likuma 284.panta trešajā daļā minētās prasības.

(2) Akcionāru sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu neskar trešo personu tiesības, kas iegūtas labā ticībā. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(1) Celt tiesā prasību par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var:

1) padome, valde vai atsevišķi to locekļi, kā arī revidents;

1) valdes vai padomes loceklis; (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

2) jebkurš akcionārs — šā likuma 286.panta 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos, ja viņš balsojis pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt, bet, ja balsošana bijusi aizklāta, — izteicis iebildumus pret apstrīdamo lēmumu un pieprasījis to ieprotokolēt;

3) akcionārs, kas nav piedalījies sapulcē, — šā likuma 286.panta 4. un 5.punktā minētajos gadījumos;

4) akcionārs, kuram bija liegts iepazīties ar likumā noteiktajiem dokumentiem, — šā likuma 286.panta 6.punktā minētajā gadījumā;

5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, un tiesa atzinusi ziņu nesniegšanu par nepamatotu, — šā likuma 286.panta 7.punktā minētajā gadījumā;

5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, — šā likuma 286.panta 7.punktā minētajā gadījumā; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

5) akcionārs, kuram nepamatoti atteikts sniegt viņa pieprasītās ziņas, — šā likuma 286.panta 7.punktā minētajā gadījumā, ja šā akcionāra balss izšķirtu balsošanas rezultātu; (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

6) akcionārs, kuram netika dota iespēja balsot vai kurš apstrīd cita akcionāra tiesības balsot vai citādi apstrīd balsošanas procedūru, — šā likuma 286.panta 8.punktā minētajā gadījumā;

7) ieinteresētais akcionārs — šā likuma 286.panta 9.punktā minētajā gadījumā.

(2) Šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos akcionāram ir prasības tiesības, ja šā akcionāra balss izšķirtu balsošanas rezultātu. (Izslēgts ar 15.06.2017 likumu, spēkā no 13.07.2017)

(2) Ja prasību ceļ akcionārs, kuram bija prettiesīgi liegts piedalīties akcionāru sapulcē, prasības celšanas termiņš ir trīs mēneši no dienas, kad viņš uzzināja vai kad viņam vajadzēja uzzināt par sapulces lēmumu, bet ne ilgāks par gadu no sapulces dienas. (Izslēgts ar 15.06.2017 likumu, spēkā no 13.07.2017)

(3) Prasība par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ceļama pret sabiedrību.

(1) Nolēmumu par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu tiesa pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā nosūta komercreģistra iestādei. (Izslēgts ar 15.06.2017 likumu, spēkā no 13.07.2017)

(2) Ja tiesa atzīst akcionāru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, sabiedrībai ir pienākums iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par tā ieraksta grozīšanu, kurš izdarīts, pamatojoties uz minēto akcionāru sapulces lēmumu.

Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies akcionāru sapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunprātīgi.
Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies akcionāru sapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasību cēluši ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību.

(1) Padomes uzdevumi ir šādi:

1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi kontrolēt valdes darbību;
1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi uzraudzīt valdes darbību; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
2) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem;
3) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un kopā ar savu ziņojumu iesniegt tos akcionāru sapulcei;
3) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un sastādīt ziņojumu (174.pants); (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)
4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;
4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā  arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību un pārstāvēt sabiedrību citās tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
5) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;
5) apstiprināt darījuma slēgšanu vai dot piekrišanu darījuma slēgšanai starp sabiedrību un valdes vai padomes locekli vai saistīto personu, vai revidentu; (14.06.2012 likuma redakcijā, spēkā no 10.07.2012)
6) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu;
7) dot piekrišanu valdes lēmumam palielināt pamatkapitālu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā un izdarīt grozījumus sabiedrības statūtos šā likuma 249.panta piektajā daļā minētajā gadījumā. (24.04.2008. likuma redakcijā, spēkā no 28.05.2008)

(2) Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, ir tiesības, norādot iemeslus, rakstveidā pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbību. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara vai nesniedz atbildi, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.
(2) Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ir tiesības, norādot iemeslus, rakstveidā pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbību. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara vai nesniedz atbildi, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(3) Padome iesniedz akcionāru sapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī, ja nepieciešams, izsaka priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu.
(3) Padome sniedz akcionāru sapulcei paskaidrojumus par savu ziņojumu (175.pants), ja to pieprasa vismaz viens akcionārs. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(1) Padomei ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām.

(2) Padomei ir tiesības pārbaudīt sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi un visu sabiedrības mantu.

(3) Padome var uzticēt pārbaudi kādam no saviem locekļiem vai uzdot pārbaudes veikšanu vai atsevišķu jautājumu noskaidrošanu pieaicinātam ekspertam.

(4) Padomei ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci vai uzdot to sasaukt valdei, ja to prasa sabiedrības intereses.

(5) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

(1) Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanā valdei ir nepieciešama padomes piekrišana. Par šādiem svarīgiem jautājumiem uzskatāmi:

1) līdzdalības iegūšana citās sabiedrībās, tās palielināšana vai samazināšana;
2) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;
3) nekustamā īpašuma iegūšana, atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām;
4) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;
5) tādu darījumu slēgšana, kas pārsniedz statūtos vai padomes lēmumos noteikto summu;
6) tādu aizdevumu izsniegšana, kas nav saistīti ar sabiedrības parasto komercdarbību;
7) kredītu izsniegšana sabiedrības darbiniekiem;
8) jaunu darbības veidu uzsākšana un esošo darbības veidu pārtraukšana;
9) vispārīgo darbības principu noteikšana.

(2) Sabiedrība savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšanā valdei jāsaņem padomes piekrišana.

(3) Ja padome noraida valdes priekšlikumu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos jautājumos, valdei ir tiesības sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, kura pieņem lēmumu attiecīgajā jautājumā.

(4) Fakts, ka valde nav saņēmusi padomes piekrišanu, nav saistošs trešajai personai. Minētā fakta izsludināšana vai attiecīgu statūtu noteikumu esamība nav pietiekams pamats, lai atzītu šo faktu par saistošu trešajai personai, izņemot gadījumu, kad persona zināja, ka nepieciešama padomes piekrišana un ka tā nav dota.

(1) Par padomes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Par padomes locekli nedrīkst būt:

1) šīs sabiedrības valdes loceklis, revidents, prokūrists vai komercpilnvarnieks;
2) šīs sabiedrības atkarīgās sabiedrības valdes loceklis vai persona, kurai ir tiesības pārstāvēt šo atkarīgo sabiedrību.
3) persona, kura jau ir padomes loceklis sešās citās kapitālsabiedrībās. (izslēgts ar 22.04.2004, spēkā no 21.05.2004)

(3) Statūti var paredzēt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim.

(4) Minimālais padomes locekļu skaits ir trīs, bet, ja sabiedrības akcijas atrodas publiskā apgrozījumā, — minimālais padomes locekļu skaits ir pieci.
(4) Minimālais padomes locekļu skaits ir trīs, bet, ja sabiedrības akcijas atrodas publiskā apgrozībā, — minimālais padomes locekļu skaits ir pieci. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(5) Maksimālais padomes locekļu skaits ir divdesmit.

(6) Padomes loceklis nevar uzticēt savu pienākumu pildīšanu citai personai.

(1) Padome tiek ievēlēta uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem.
(1) Padome tiek ievēlēta uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)

(2) Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par padomes locekli. Rakstveida piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda iespējamos likumā un statūtos noteiktos šķēršļus amata ieņemšanai vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.
(2) Padomes locekli nevar ievēlēt bez viņa piekrišanas. Piekrišanā padomes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar likuma un statūtu noteikumiem vai apliecina, ka viņam šādu šķēršļu nav. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(2¹) Komercreģistra iestādei iesniedz padomes locekļa rakstveida piekrišanu, kurā viņš norāda tās sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru, par kuras padomes locekli piekrīt kļūt. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(4) Akcionārs vai akcionāru grupa ir tiesīgi izvirzīt ievēlēšanai padomē savus kandidātus ar tādu aprēķinu, lai, šā akcionāra vai akcionāru grupas pārstāvēto balsstiesīgo kapitālu dalot ar izvirzāmo kandidātu skaitu, katram no kandidātiem būtu ne mazāk par pieciem procentiem no akcionāru sapulcē pārstāvētā balsstiesīgā kapitāla. Katrs šādi izvirzītais kandidāts tiek iekļauts padomes locekļu vēlēšanu sarakstā.

(5) Balsošana notiek vienlaikus par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem, un akcionārs ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos.
(5) Balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem vienā balsojumā. Akcionārs ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(5) Balsošana notiek par visiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem vienā balsojumā, visiem akcionāriem balsojot vienlaicīgi. Akcionārs ir tiesīgs nodot visas savas balsis par vienu vai vairākiem sarakstā iekļautajiem padomes locekļu kandidātiem jebkurā proporcijā veselos skaitļos. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(6) Par ievēlētām padomē uzskatāmas tās personas, kuras ieguvušas visvairāk balsu, ievērojot statūtos noteikto maksimālo padomes locekļu skaitu. Ja divi vai vairāki padomes locekļu kandidāti iegūst vienādu balsu skaitu un tāpēc nevar noteikt, kuri no viņiem uzskatāmi par ievēlētiem, jautājums izlemjams ar akcionāru sapulces balsojumu par katru no šiem kandidātiem un par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš atkārtotajā balsojumā ieguvis lielāko balsu skaitu.

(7) Padomes locekli var jebkurā laikā atsaukt no amata ar akcionāru sapulces lēmumu.

(8) Padomes loceklis var atstāt amatu jebkurā laikā, iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.
(8) Padomes loceklis var jebkurā laikā atstāt padomes locekļa amatu, par to iesniedzot paziņojumu sabiedrībai. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(9) Ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, viņa vietā akcionāru grupa, kura ievēlējusi šo padomes locekli, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē jaunu padomes locekli uz atlikušo padomes pilnvaru laiku.
(9) Ja padomes loceklis atstāj amatu vai tiek atsaukts no amata pirms padomes termiņa beigām, notiek jaunas padomes locekļu vēlēšanas, kurās pārvēlē visu padomes sastāvu. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(10) Par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot padomes locekļu sarakstu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai attiecīgā padomes locekļa paziņojumu.
(10) Par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot padomes locekļu sarakstu, katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai attiecīgā padomes locekļa paziņojumu. (16.03.2006 likuma redakcijā, spēkā no 10.04.2006)

(11) Sabiedrība, kurā ir viens akcionārs, var nepiemērot šā panta devītajā daļā noteikto pārvēlēšanas kārtību. Šādā gadījumā padomes locekli ievēlē uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, un komercreģistra iestādei padomes locekļa rakstveida piekrišanu iesniedz jaunais padomes loceklis. (15.06.2017 likuma redakcijā, spēkā no 13.07.2017)

(1) Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju un vismaz vienu viņa vietnieku.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks pilda padomes priekšsēdētāja pienākumus tikai tad, ja padomes priekšsēdētājs ir prombūtnē (slimība, komandējums, atvaļinājums u.tml.) vai devis tādu uzdevumu.

(1) Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē vai uzdevumā — viņa vietnieks pēc nepieciešamības, taču ne retāk kā reizi ceturksnī.

(2) Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, kā arī valdei, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.

(3) Ja padomes priekšsēdētājs pieprasījumu par padomes sēdes sasaukšanu neizpilda divu nedēļu laikā no tā saņemšanas brīža, sēdes sasaukšanas iniciatoram ir tiesības sasaukt padomes sēdi, paskaidrojot lietas apstākļus.

(1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no padomes locekļiem. Ja padomes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā padomes locekļu skaita.

(2) Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums. Statūtos var noteikt, ka, balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. (16.06.2005 likuma redakcijā, spēkā no 20.07.2005)

(2¹) Ja padomes loceklim nav balsstiesību, balsu vairākumu nosaka pēc klātesošo balsstiesīgo padomes locekļu balsīm. (14.06.2012 likuma redakcijā, spēkā no 10.07.2012)

(3) Padomes loceklis, kas nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam padomes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā drīkst tikai tad, ja izmantotie sakaru līdzekļi pieļauj padomes locekļiem vienlaikus piedalīties jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā.
(3) Padomes loceklis, kas nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam padomes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā drīkst tikai tad, ja izmantotie sakaru līdzekļi pieļauj padomes locekļiem vienlaikus piedalīties jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā un ja šī darbība ir attiecīgi dokumentāri fiksēta. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(4) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;
2) padomes sēdes norises vietu un laiku;
3) sēdes dalībniekus;
4) darba kārtības jautājumus;
5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;
6) balsošanas rezultātus, norādot katra padomes locekļa balsojumu “par” vai “pret” par katru lēmumu;
7) pieņemtos lēmumus.

(5) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms padomes sēdes protokolā.

Atlīdzība padomes locekļiem nosaka akcionāru sapulce.

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.

(3) Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem.

Valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi.

(1) Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja vien statūtos nav noteikts, ka sabiedrību pārstāv kāds no valdes locekļiem vai vairāki valdes locekļi kopīgi vai atsevišķi. Viena valdes locekļa vai vairāku valdes locekļu atsevišķā vai kopīgā pārstāvība ir spēkā attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja tā ir nepārprotami un skaidri noteikta statūtos un ierakstīta komercreģistrā.
(1) Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. Statūtos var noteikt, ka sabiedrību pārstāv valdes locekļi kopīgi ar prokūristu. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(1) Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(2) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.
(2) Kopīgas pārstāvības gadījumā valdes locekļi var pilnvarot no sava vidus vienu vai vairākus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Šis noteikums attiecīgi piemērojams arī tad, ja sabiedrību pārstāv valdes locekļi kopīgi ar prokūristu. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(2) Kopīgas pārstāvības gadījumā valdes locekļi var pilnvarot no sava vidus vienu vai vairākus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(3) Attiecībā uz sabiedrību valdes locekļiem jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, akcionāru sapulces un padomes lēmumos.
(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi, vai kopīgi ar prokūristu nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(4) Attiecībā uz sabiedrību valdes locekļiem jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, akcionāru sapulces un padomes lēmumos. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(4) Attiecībā uz sabiedrību valdes locekļiem jāievēro pārstāvības ierobežojumi, kas noteikti statūtos, akcionāru sapulces un padomes lēmumos, kā arī aizliegums veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību vai ieņemt noteiktus amatus. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(1) Valdes sastāvā jābūt vismaz trim valdes locekļiem.
(1) Valdes sastāvā var būt viens vai vairāki valdes locekļi. Ja sabiedrības akcijas atrodas publiskā apgrozībā, minimālais valdes locekļu skaits ir trīs. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(2) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(3) Par valdes locekli nevar būt:

1) šīs sabiedrības padomes loceklis;
2) šīs sabiedrības revidents;
3) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības uz attiecīgā veida vai visu veidu komercdarbību; (izslēgts ar 29.11.2012. likumu, spēkā no 01.01.2013)
4) koncerna valdošā uzņēmuma padomes loceklis.

(4) Statūtos var paredzēt uz valdes locekļiem attiecināmus stingrākus ierobežojumus.

(5) Ne mazāk kā pusei valdes locekļu jābūt personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā. (izslēgts ar 22.04.2004 likumu, spēkā no 21.05.2004)

(1) Valdes locekļus ievēlē padome.
(1) Valdes locekļus ievēlē padome. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par valdes locekli. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 304. un 309.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav.
(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par valdes locekli. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 171. un 304.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par valdes locekli. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 171. un 304.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav. Valdes locekļa rakstveida piekrišanu iesniedz komercreģistra iestādei, ja attiecīgais valdes loceklis jau nav parakstījis pieteikumu komercreģistra iestādei. (16.03.2006 likuma redakcijā, spēkā no 10.04.2006)
(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par valdes locekli. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda sabiedrības, par kuras valdes locekli piekrīt kļūt, firmu, reģistrācijas numuru un iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 171. un 304.pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav. Ja valdes locekļa kandidāta piekrišana ir ietverta pieteikumā komercreģistra iestādei, pieteikumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai attiecīgā valdes locekļa parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)
(2) Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa piekrišanas. Piekrišanā valdes loceklis norāda iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 4.1, 4.2, 171. un 304.pantu un iespējamos šķēršļus sabiedrības pārstāvības tiesību īstenošanai saskaņā ar šā likuma 4.1 un 4.2 pantu vai apliecina, ka viņam šādu šķēršļu nav. (29.11.2012 likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(2¹) Komercreģistra iestādei iesniedz valdes locekļa rakstveida piekrišanu, kurā viņš norāda tās sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru, par kuras valdes locekli piekrīt kļūt. Piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. Ja valdes locekļa piekrišana ir ietverta pieteikumā komercreģistra iestādei, pieteikumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai attiecīgā valdes locekļa parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)
(2¹) Komercreģistra iestādei iesniedz valdes locekļa rakstveida piekrišanu, kurā viņš norāda tās sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru, par kuras valdes locekli piekrīt kļūt. (02.05.2013. likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2013)

(3) Valdes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Valdes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti.
(3) Valdes locekli ievēlē amatā uz trim gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(3) Valdes locekli ievēlē amatā uz pieciem gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)

(4) Valdes priekšsēdētāju no valdes locekļu vidus ieceļ padome.

(5) Ja tas paredzēts statūtos, padome ievēlē vienu valdes locekļa kandidātu vai vairākus valdes locekļu kandidātus, kas stājas bijušo valdes locekļu vietā. Uz valdes locekļu kandidātiem attiecas tie paši nosacījumi par ievēlēšanu un ierobežojumiem, kuri attiecas uz valdes locekļiem. (izslēgts ar 14.02.2002 likumu, spēkā no 15.03.2002)

(1) Valdes locekli var atsaukt padome, ja tam ir svarīgs iemesls.

(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu nepildīšana, likumā vai statūtos noteiktie šķēršļi šā amata ieņemšanai vai akcionāru sapulces izteiktā neuzticība.
(2) Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī akcionāru sapulces izteiktā neuzticība. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(3) Valdes loceklis var jebkurā laikā iesniegt sabiedrībai paziņojumu par valdes locekļa amata atstāšanu.
(3) Valdes loceklis var jebkurā laikā atstāt valdes locekļa amatu, par to iesniedzot paziņojumu sabiedrībai. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

Izmaiņas valdes sastāvā valde piesaka komercreģistra iestādei, iesniedzot valdes locekļu sarakstu un attiecīgo padomes lēmumu vai valdes locekļa paziņojumu.
Izmaiņas valdes sastāvā un pārstāvības tiesībās valde piesaka uzņēmējreģistra iestādei, iesniedzot valdes locekļu sarakstu un attiecīgo padomes lēmumu vai valdes locekļa paziņojumu. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
Izmaiņas valdes sastāvā un pārstāvības tiesībās valde piesaka komercreģistra iestādei, iesniedzot valdes locekļu sarakstu un attiecīgo padomes lēmumu vai valdes locekļa paziņojumu. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)

(1) Valdes loceklis saņem atalgojumu atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības saimnieciskajam stāvoklim.
(1) Valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(2) Atlīdzības apmēru valdes locekļiem nosaka padome.

(1) Papildus šā likuma 171. un 304.pantā noteiktajiem ierobežojumiem akcionāru sapulce var noteikt, ka valdes loceklis nedrīkst būt darbinieks vai ieņemt vēlētus amatus citā komercsabiedrībā, valsts vai pašvaldības institūcijās, organizācijās un iestādēs. (izslēgts ar 14.02.2002 likumu, spēkā no 15.03.2002)

(2) Ja valdes loceklis neievēro šā panta pirmās daļas noteikumus, sabiedrība var pieprasīt no viņa tai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Strīdus šādā gadījumā izšķir tiesa. (izslēgts ar 14.02.2002 likumu, spēkā no 15.03.2002)

(3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms valdes sēdes protokolā. Valdes loceklim ir pienākums par šīm interesēm paziņot pirms valdes sēdes sākuma. Valdes loceklis, kas pārkāpj šīs prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.
(3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa vai saistītās personas interesēm, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms valdes sēdes protokolā. Valdes loceklim ir pienākums par šīm interesēm paziņot pirms valdes sēdes sākuma. (14.06.2012 likuma redakcijā, spēkā no 10.07.2012)

(4) Šā panta trešās daļas noteikumi attiecas arī uz to valdes locekli, kurš ir ieinteresētā valdes locekļa radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei, laulātais vai svainis līdz pirmajai svainības pakāpei vai persona, ar kuru viņam ir kopīga saimniecība. (14.06.2012 likuma redakcijā, spēkā no 10.07.2012)

(5) Šā panta prasību neievērošana neietekmē starp sabiedrību un valdes locekli vai saistīto personu noslēgtā darījuma spēkā esamību. Valdes loceklis, kurš pārkāpj šā panta prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem. (14.06.2012 likuma redakcijā, spēkā no 10.07.2012)

(2) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.
(2) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums. Statūtos var noteikt, ka, balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss. (16.06.2005 likuma redakcijā, spēkā no 20.07.2005)

(2¹) Ja valdes loceklim nav balsstiesību, balsu vairākumu nosaka pēc klātesošo balsstiesīgo valdes locekļu balsīm. (14.06.2012 likuma redakcijā, spēkā no 10.07.2012)

(3) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:

1) sabiedrības firmu;
2) valdes sēdes norises vietu un laiku;
3) sēdes dalībniekus;
4) darba kārtības jautājumus;
5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;
6) balsošanas rezultātus, norādot katra valdes locekļa balsojumu “par” vai “pret” par katru lēmumu;
7) pieņemtos lēmumus.

(4) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms valdes sēdes protokolā.

(5) Valdes sēžu protokolus paraksta valdes priekšsēdētājs, protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

(1) Valdes lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu tiesa var atzīt par spēkā neesošu šā likuma 286.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos, kā arī tad, ja pārkāpta pamatkapitāla palielināšanas kārtība.

(2) Ar prasību atzīt par spēkā neesošu valdes lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu tiesā var vērsties jebkurš akcionārs.

(3) Termiņš šā panta otrajā daļā minētās prasības celšanai ir trīs mēneši no dienas, kad akcionārs uzzināja vai kad viņam vajadzēja uzzināt par valdes lēmumu, bet ne ilgāks par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

Nolēmumu atzīt par spēkā neesošu valdes lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu tiesa pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā nosūta komercreģistra iestādei. (Izslēgts ar 15.06.2017 likumu, spēkā no 13.07.2017)

Par zaudējumiem, kas sabiedrībainodarīti, nepamatoti apstrīdot valdes lēmumu par pamatkapitālapalielināšanu, prasītāji atbild solidāri, ja viņi prasībucēluši ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības.

(1) Valdes pienākums ir reizi ceturksnī sniegt rakstveida ziņojumu par savu darbību padomei, bet gada beigās — akcionāru sapulcei. Ziņojumā atspoguļo:

1) sabiedrības komercdarbības rezultātus;
2) sabiedrības saimniecisko stāvokli, rentabilitāti, apgrozījumu un vērtspapīru kustību;
3) apstākļus, kas var ietekmēt sabiedrības saimniecisko stāvokli;
4) plānoto sabiedrības komercdarbības politiku nākamajā pārskata periodā.

(2) Valde informē padomi arī par citiem nozīmīgiem sabiedrības darbības aspektiem.

(1) Kapitālsabiedrības (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) darbība izbeidzas:

1) ar dalībnieku lēmumu;

2) ar tiesas nolēmumu;

3) uzsākot bankrota procedūru;

4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu);

5) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);

6) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem dalībnieku sapulce.

(2) Valdei ir pienākums sniegt dalībniekiem pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu un par sabiedrības darbību kārtējā gadā.

(3) Saimnieciskās darbības pārskatā norādāms termiņš, kurā sabiedrība var apmierināt kreditoru prasījumus.

(1) Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja:

1) sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu;
2) sabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām;
3) sabiedrība neiesniedz komercreģistra iestādei likumā paredzētās ziņas vai dokumentus;
4) dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu gadījumos, kad tas viņiem bija jādara saskaņā ar likumu vai statūtiem;
5) ilgāk par trim mēnešiem valdei nav pārstāvības tiesību (224.panta trešā daļa un 305.panta trešā daļa); (izslēgts ar 29.11.2012. likumu, spēkā no 01.01.2013)
5¹) šā likuma 185.1 panta pirmajā daļā minētā sabiedrība ar ierobežotu atbildību nav palielinājusi pamatkapitālu atbilstoši šā likuma 185.1 panta sestās daļas noteikumiem; (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)
6) citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2¹) Trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, var celt prasību tiesā šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minētajā gadījumā. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(3) Komercreģistra iestāde var celt prasību tiesā, ja sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos pārkāpumus.
(3) Komercreģistra iestāde var celt prasību tiesā, ja sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos trūkumus. (22.04.2004 likuma redakcijā, spēkā no 21.05.2004)
(3) Komercreģistra iestāde var celt prasību tiesā šā panta pirmās daļas 1., 3. un 5.1 punktā minētajos gadījumos, ja sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos trūkumus. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(4) Līdz brīdim, kad tiek pieņemts nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, tiesa var noteikt termiņu, kurā sabiedrībai jānovērš trūkumi, kas ir pamats tās darbības izbeigšanai.
(4) Līdz brīdim, kad tiek pieņemts nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, tiesa var noteikt termiņu, kurā sabiedrībai jānovērš trūkumi, kas ir pamats tās darbības izbeigšanai. Trūkumu novēršanai noteiktais termiņš nevar būt ilgāks par trim mēnešiem. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

1) sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu;

2) sabiedrība atbilstoši šā likuma 12. panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

(2) Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, ja:

1) sabiedrība viena mēneša laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz seši mēneši;
2) sabiedrība viena mēneša laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi nodokļu likumos paredzētās deklarācijas par sešu mēnešu periodu;
3) sabiedrības darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc tās darbības apturēšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

(3) Komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

(4) Šā panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu nepiemēro, ja komercreģistrā izdarīts ieraksts par komersanta darbības apturēšanu, pamatojoties uz komersanta lēmumu.

Kārtību, kādā izbeidzama sabiedrības darbība bankrota gadījumā, regulē atsevišķs likums.

Ja izbeidzas dibināšanas dokumentos noteiktais sabiedrības darbības termiņš vai ir sasniegts noteiktais mērķis, dalībnieki var pieņemt lēmumu par darbības turpināšanu vai sabiedrības reorganizāciju un izdarīt nepieciešamos grozījumus dibināšanas dokumentos.

(1) Sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Sabiedrības likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai vai komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(3) Manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pielīdzināma bezmantinieku mantai atbilstoši Civillikuma 417.panta noteikumiem. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(1) Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, dalībnieku sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi.

(2) Ja likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce, tā nosaka likvidatora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību.

(3) Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, vai ja to prasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu pamatkapitāla, likvidatoru ieceļ un viņa atlīdzības apmēru un kārtību nosaka tiesa.
(3) Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, un sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona ir ieteikusi tiesai likvidatora kandidātu, vai ja to prasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu pamatkapitāla, likvidatoru ieceļ un viņa atlīdzības apmēru un kārtību nosaka tiesa. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(4) Var tikt iecelts viens likvidators vai vairāki likvidatori.

(1) Likvidatoru, pamatojoties uz sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu, var iecelt tiesa vai komercreģistra iestāde.

(2) Ja tiesā celta prasība par sabiedrības darbības izbeigšanu, jebkura sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona var ieteikt tiesai likvidatora kandidātu.

(3) Ja sabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmumu, vai ja sabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, un neviena ieinteresētā persona nav ieteikusi tiesai likvidatora kandidātu, komercreģistra iestāde pēc tam, kad komercreģistrā izdarīts ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu, šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Paziņojumā uzaicina sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

(5) Komercreģistra iestāde izdara ierakstu par likvidatora iecelšanu, pamatojoties uz pirmo sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas iesniegto pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

(6) Komercreģistra iestāde uz likvidējamās sabiedrības rēķina šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā izsludina paziņojumu par likvidatora iecelšanu.

(7) Likvidatora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību nosaka sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona, kura iesniegusi šā panta piektajā daļā minēto pieteikumu.

(1) Likvidācijas izmaksas sedz sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona, kura iesniegusi šā likuma 318.1 panta piektajā daļā minēto pieteikumu.

(2) Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas segtās likvidācijas izmaksas atmaksā no sabiedrības mantas.

(1) Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Likvidatoram jābūt personai ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā. (izslēgts ar 15.04.2010 likumu, spēkā no 01.05.2010)

(3) Par likvidatoru nevar būt persona, kura atbilstoši šā likuma 221.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā un 304.panta trešajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem nevar būt par sabiedrības valdes locekli. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(4) Likvidatoram ir pienākums paziņot dalībniekiem par iespējamiem šķēršļiem amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 4.1, 4.2, 171., 221. un 304.pantu un iespējamiem šķēršļiem sabiedrības pārstāvības tiesību īstenošanai saskaņā ar šā likuma 4.1 un 4.2 pantu vai apliecināt, ka viņam šādu šķēršļu nav. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumam pievieno:

1) dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu;

2) šā likuma 8.pantā minētās ziņas par likvidatoru;

3) notariāli apliecinātu likvidatora paraksta paraugu.

1) dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu; (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)

2) katra likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai arī parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)

2) katra likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, vai arī parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. Rakstveida piekrišanā likvidators norāda tās sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru, par kuras likvidatoru piekrīt kļūt. (29.11.2012 likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

2) katra likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanā likvidators norāda tās sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru, par kuras likvidatoru piekrīt kļūt. (02.05.2013 likuma redakcijā, spēkā no 01.07.2013)

(2) Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz komercreģistra iestādei šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumentus.
(2) Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa triju dienu laikā no nolēmuma spēkā stāšanās dienas nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)
(2) Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa triju dienu laikā no nolēmuma spēkā stāšanās dienas nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. (29.11.2012 likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(2¹) Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, nodokļu administrācija triju dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas nosūta attiecīgo lēmumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. (29.11.2012 likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētās ziņas un dokumenti.
(3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno šā panta pirmās daļas 2.punktā minētie dokumenti. (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)

(1) Likvidatoru var atcelt ar dalībnieku sapulces lēmumu.
(1) Likvidatoru var atcelt ar dalībnieku sapulces lēmumu, izņemot šā panta 3.1 daļā minēto gadījumu. (29.11.2012 likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(2) Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli, vienlaikus ieceļot jaunu likvidatoru.

(3¹) Likvidatoru, kurš iecelts, pamatojoties uz sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu komercreģistra iestādei, var atcelt ieinteresētā persona, kura likvidatoru iecēlusi, ieceļot jaunu likvidatoru. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(4) Lēmumu par likvidatora atcelšanu jaunais likvidators iesniedz komercreģistra iestādei triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(1) Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.

(2) Likvidators piedzen parādus, ieskaitot summas, kas sabiedrībai pienākas par neapmaksātajām kapitāla daļām, pārdod sabiedrības mantu un apmierina kreditoru prasījumus.

(3) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami sabiedrības likvidācijai.

(4) Ja sabiedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu darbību vai atsevišķu darbības veidu veikšanai.

(5) Likvidatora pārstāvības ierobežojumi, kas nav noteikti likumā, nav saistoši trešajām personām.
(5) Likvidatora pārstāvības ierobežojumi nav saistoši trešajām personām. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(6) Likvidācijas laikā sabiedrības firmai pievieno vārdu "likvidējamā".

Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.

(1) Komercreģistra iestāde uz likvidējamās sabiedrības rēķina šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu.

(4) Ja sabiedrībai nav zināmu kreditoru, to prasījumu pieteikšanas termiņu nosaka ne īsāku kā vienu mēnesi pēc šā panta pirmajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas. (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010; Izslēgts ar 15.06.2017 likumu, spēkā no 13.07.2017)

Kreditori noteiktā termiņā piesaka likvidatoram savus prasījumus pret sabiedrību. Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti.

(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, nepieņem izpildījumu vai saistība vēl nav izpildāma, viņam pienākošās summas tiek deponētas tiesā.
(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, nepieņem izpildījumu vai saistība vēl nav izpildāma, viņam pienākošās summas tiek deponētas pie zvērināta notāra pēc sabiedrības juridiskās adreses. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(2) Pastāvot strīdīgam kreditora prasījumam, sabiedrības mantu var sadalīt starp dalībniekiem tikai tad, ja attiecīgajam kreditoram ir dots nodrošinājums.

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.
(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(2) Likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēts, ka revidents pārbauda sabiedrības gada pārskatu, vai ja tā nolemj dalībnieku sapulce.
(2) Likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēts, ka revidents pārbauda sabiedrības gada pārskatu, vai ja tā nolemj dalībnieku sapulce. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(3) Likvidators nosūta visiem dalībniekiem likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Paziņojums uzrādītāja akciju turētājiem publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot vietu, kur ir pieejama likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns.
(3) Likvidators nosūta visiem dalībniekiem likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Paziņojums uzrādītāja akciju turētājiem publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot vietu, kur ir pieejama likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(3) Likvidators nosūta visiem dalībniekiem likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Paziņojums uzrādītāja akciju turētājiem publicējams oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, norādot vietu, kur ir pieejama likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(4) Ja likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai dalībnieku sapulces lēmumi, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas prasību, var lemt par jaunas likvidācijas slēguma bilances un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildu likvidācijas darbību veikšanu. Prasības celšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem, bet attiecībā uz uzrādītāja akciju turētājiem — divi mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas.
(4) Ja likvidācijas slēguma finansu pārskata un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai dalībnieku sapulces lēmumi, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas prasību, var lemt par jaunas likvidācijas slēguma finansu pārskata un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildu likvidācijas darbību veikšanu. Prasības celšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem, bet attiecībā uz uzrādītāja akciju turētājiem — divi mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas. (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

Likvidators veic nepieciešamās darbības sabiedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu arhīviem, tiek apmaksāti no likvidējamās sabiedrības mantas.
Likvidators, ievērojot Arhīvu likuma noteikumus, nodrošina sabiedrības dokumentu saglabāšanu un pieejamību. Sabiedrības dokumentus likvidators nodod glabāšanā vienam no sabiedrības dalībniekiem vai trešajai personai Latvijā, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu to glabāšanas vietu. Sabiedrības arhīviski vērtīgos dokumentus, ievērojot Arhīvu likuma noteikumus, nodod glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu nodošanu glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam, tiek segti no likvidējamās sabiedrības mantas. (29.11.2012. likuma redakcijā, spēkā no 01.01.2013)

(1) Sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumentos nav noteikts citādi.

(2) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, un divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu).
(2) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, un divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu). (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
(2) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu). (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)

(3) Tiesa var atļaut veikt sabiedrības atlikušās mantas sadali pirms šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem. (izslēgts ar 15.04.2010 likumu, spēkā no 01.05.2010)

(4) Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūtos nav noteikts citādi.

(5) Likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja tas noteikts lēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(1) Ja sabiedrība tiek likvidēta, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem noteikumiem par darbības izbeigšanu vai dalībnieku sapulces lēmumu, dalībnieki līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai sabiedrības reorganizāciju. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie dalībnieki ar tādu balsu skaitu, kāds paredzēts lēmuma pieņemšanai par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(2) Pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, vienlaikus izveidojama sabiedrības valde un padome, kā arī samazināms sabiedrības pamatkapitāls atbilstoši atlikušajai mantai. Ja atlikušās mantas vērtība ir mazāka par likumā noteikto sabiedrības minimālā pamatkapitāla lielumu, dalībnieku sapulce lemj par pamatkapitāla palielināšanu.

(1) Likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja ir vairāki likvidatori, viņi par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri.

(1) Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma bilanci un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude).
(1) Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude). (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)

(2) Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

1) likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta;
1) likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta; (14.02.2002 likuma redakcijā, spēkā no 15.03.2002)
2) visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta;
2) visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta un ir segti visi likvidācijas izdevumi; (15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)
3) sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā arhīvā;
4) šā likuma 330.panta 2.1 daļā minētajā gadījumā visi dalībnieki ir piekrituši sabiedrības atlikušās mantas sadalei pirms šā likuma 330.panta otrajā daļā noteiktā termiņa.(15.04.2010 likuma redakcijā, spēkā no 01.05.2010)

Komersanta darbību var apturēt un atjaunot:

1) ar komersanta lēmumu;

2) ar nodokļu administrācijas lēmumu;

3) ar kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu.

(1) Komersanta darbība ir apturēta ar dienu, kad komercreģistrā ierakstītas ziņas par komersanta darbības apturēšanu.

(2) Komersanta darbība ir atjaunota ar dienu, kad komercreģistrā ierakstītas ziņas par komersanta darbības atjaunošanu.

(1) Komersants var pieņemt lēmumu par darbības apturēšanu, ja:

1) tam nav nodokļu parādu un tas ir nokārtojis nodokļu saistības par darbības apturēšanas periodu;

2) tam nav darbinieku;

3) tas ir iesniedzis gada pārskatu vai — likumā noteiktajos gadījumos — finanšu pārskatu par pēdējo pārskata gadu;

4) tas ir iesniedzis nodokļu administrācijai sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu par periodu pēc iepriekšējā pārskata gada beigām;

5) tas ir apmierinājis kreditoru prasījumus par saistībām, kuru izpildes termiņš iestājas pirms saimnieciskās darbības apturēšanas perioda vai šā perioda laikā;

6) tas ir šā likuma 333.⁴ pantā noteiktajā kārtībā nodrošinājis pieteiktos kreditoru prasījumus, kuru izpildes termiņš iestājas pēc komersanta darbības apturēšanas perioda.

(2) Komersanta darbība ir apturēta uz trim gadiem no dienas, kad izdarīts ieraksts komercreģistrā, ja lēmumā par darbības apturēšanu nav noteikts cits darbības apturēšanas termiņš.

(4) Personālsabiedrības pieteikumu paraksta visi biedri.

(5) Kapitālsabiedrības pieteikumam pievieno dalībnieku (akcionāru) sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par kapitālsabiedrības darbības apturēšanu.

(6) Komersanta darbība ir apturēta ar dienu, kad komercreģistrā ierakstītas ziņas par komersanta darbības apturēšanu. (izslēgts ar 02.05.2013. likumu, spēkā no 01.01.2014 - sk.arī Pārejas noteikumu 34.pkt.)